Vispārējais ūdens kvalitātes stāvoklis
Latvija ir ūdeņiem bagāta valsts ar vairāk nekā 12 000 upju un 2200 ezeriem, kas veido aptuveni 3,7% no valsts teritorijas. Tomēr virszemes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte ir zemāka par vidējo Eiropas Savienībā. Tikai 33% Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju – 40%. Latvijā ir identificēti 164 riska ūdensobjekti, tostarp 89 upes un 75 ezeri, kuru stāvoklis ir jāuzlabo.
Galvenie piesārņojuma avoti un to ietekme
Lielākās problēmas Latvijas ūdens resursu kvalitātē rada piesārņojums ar augu barības vielām – slāpekļa un fosfora savienojumiem. Šīs vielas, kas galvenokārt nāk no lauksaimniecības notecēm un nepietiekami attīrītiem sadzīves notekūdeņiem, izraisa ūdenstilpņu eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Visvairāk ar lauksaimniecībā izmantoto vielu atlikumiem ir piesārņotas Lielupes un Ventas baseina upes un ezeri.
Vēl viens būtisks faktors, kas pasliktina ūdens ekoloģisko kvalitāti, ir hidromorfoloģiskās izmaiņas. Upēs esošie aizsprosti, dzirnavu uzpludinājumi, pamesti dīķi un neatbilstoši izbūvētas caurtekas izjauc upju dabisko plūdumu, kavē zivju migrāciju un negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Latvijā ir vairāk nekā 1300 šķēršļu uz upēm, no kuriem daudziem nav ekonomiska pielietojuma.
Ūdens apsaimniekošanas un uzlabošanas pasākumi
Kopš 2004. gada Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistošas Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) prasības, kas nosaka virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa vērtēšanu un uzlabošanu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) regulāri veic ūdens monitoringu, novērtējot bioloģiskos, fizikāli ķīmiskos un hidromorfoloģiskos kvalitātes elementus.
Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli, 2020. gadā tika uzsākts projekts „Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai”, ko atbalsta ES programma „Life” un Vides reģionālās attīstības aģentūra. Tiek veicināta arī sabiedrības iesaiste un vietējo iniciatīvu grupu sadarbība, lai risinātu ūdens piesārņojuma problēmas ar zemu izmaksu iniciatīvām.
Dzeramā ūdens kvalitāte un monitoringa loma
Lai gan virszemes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte saskaras ar izaicinājumiem, dzeramā ūdens kvalitāte Latvijā ir ļoti laba, īpaši, ja tiek izmantoti pazemes ūdeņi. Pat no upēm iegūtais dzeramais ūdens pēc daudzpakāpju attīrīšanas sistēmām, kas ietver filtrēšanu un dezinfekciju ar ozonu un hlorēšanu, atbilst augstiem standartiem. Veselības inspekcija regulāri veic dzeramā ūdens kvalitātes kontroli, un mikrobioloģiskie rādītāji pārsvarā ir normas robežās. Aktuālākie izaicinājumi dzeramā ūdens kvalitātē saistīti ar fizikāli-ķīmiskajiem rādītājiem, piemēram, dzelzs, mangāna, sulfātu un amonija koncentrāciju, kā arī duļķainību, īpaši mazajās ūdensapgādes sistēmās.