Latvijas saldūdens zivju daudzveidība un stāvoklis
Latvijas iekšējos ūdeņos, kas ietver vairāk nekā 12 000 upju un ap 2256 ezeriem, sastopamas 42 zivju sugas, no kurām 32 ir saldūdens zivis. Pie tām pieder tādas plaši pazīstamas sugas kā līdaka, asaris, rauda, rudulis, plaudis, kā arī Latvijas lielākā saldūdens zivs – sams, kas var sasniegt pat 2,45 metru garumu un 100 kilogramu svaru. Zvejniecības likuma izpratnē par zivīm tiek uzskatīti arī nēģi, vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, un Latvijā sastopamas četras nēģu sugas.
Kopumā zivju krājumi Latvijas iekšējos ūdeņos tiek uzskatīti par pietiekami labā stāvoklī, taču atsevišķu sugu populācijas var būt apdraudētas. Galvenie apdraudējumi ir ūdenstilpju piesārņošana, biotopu degradācija, eitrofikācija un zivju migrācijas šķēršļi, piemēram, dambji un hidroelektrostacijas. Pasaules Dabas fonda dati liecina, ka pēdējos 40 gados Eiropā migrējošo saldūdens zivju populācija ir samazinājusies par 93% aizsprostu dēļ.
Zivju resursu aizsardzība un pārvaldība
Latvijā zivju resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu regulē Zvejniecības likums, kas nosaka zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzību. Zivju resursi iekšējos un teritoriālajos ūdeņos ir valsts īpašums, un to pārvaldību nodrošina Zemkopības ministrija, kas izstrādā nozares politiku un tiesību aktus.
Par zivju resursu stāvokļa novērtēšanu un zinātniski pamatotu rekomendāciju sniegšanu atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR. Valsts vides dienests veic zivju resursu izmantošanas valsts kontroli, tostarp uzrauga zveju un ziņojumus par nozveju.
Zivju fonda atbalsts un migrācijas šķēršļu novēršana
Būtiska loma zivju resursu saglabāšanā un atjaunošanā ir Zivju fondam, kas atbalsta dažādus projektus. 2025. gada aprīlī Zivju fonda padome apstiprināja 42 projektus 347 tūkstošu eiro apmērā, kas paredzēja zivju mazuļu ielaišanu 77 publiskos ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī Daugavā un Lielupē. Deviņos projektos tika plānota zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un nārsta vietu atjaunošana.
2026. gada sākumā Lauku atbalsta dienests izsludināja projektu pieņemšanu atbalsta pasākumā “Zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana” ar kopējo finansējumu 499 tūkstoši eiro. Šī pasākuma mērķis ir veicināt ūdens bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, novēršot zivju migrācijas šķēršļus, piemēram, pārbūvējot dambjus un izveidojot zivju ceļus. Institūts BIOR ir izstrādājis zivju migrācijas šķēršļu datubāzi, kurā apkopota informācija par 70 šķēršļiem un to novēršanas iespējām.
Makšķerēšanas regulējums un nākotnes perspektīvas
Lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspēju, regulāri tiek pārskatīti un grozīti makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi. Piemēram, no 2024. gada 26. aprīļa tika mainīts atļautais loma apjoms mencām (samazināts no 10 uz 5), zušiem (no 3 uz 1, ar izņēmumiem), savukārt vimbām tas palielināts (no 5 uz 7). Tāpat ir noteikti specifiski ierobežojumi līdakām un zandartiem attiecībā uz izmēru un skaitu lomā, kā arī papildināts makšķerēšanas aizlieguma periodu saraksts 31 upē vai to posmos, lai aizsargātu lašveidīgās zivis.
Latvijas zinātnieki un zivju audzētāji ir iesaistīti arī starptautiskos projektos, piemēram, Baltijas stores populācijas atjaunošanā. Šie centieni, apvienojot zinātnisko pētniecību, valsts pārvaldes pasākumus un sabiedrības iesaisti, ir būtiski, lai saglabātu un stiprinātu Latvijas saldūdens zivju resursus nākamajām paaudzēm.