Trokšņa piesārņojums Latvijas pilsētās
Troksnis Latvijas normatīvajos aktos definēts kā gaisa vidē nevēlamas, traucējošas skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu. Vides troksnis ir cilvēka darbības radīts āra troksnis, ko galvenokārt rada transportlīdzekļi (ceļu, dzelzceļa, gaisa satiksme) un rūpnieciskā darbība.
Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16. Par trokšņa informācijas apkopošanu un ziņošanu Eiropas Vides aģentūrai atbild VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC), savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departaments un Satiksmes ministrija ir atbildīgi par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu. Šīs kartes un plāni tiek pārskatīti vai pārstrādāti ik pēc pieciem gadiem.
Rīgā augstāks trokšņa līmenis, kas sasniedz 60–69 dB(A) un pat pārsniedz 70 dB(A), ir fiksēts teritorijās, kas robežojas ar maģistrālajām ielām, piemēram, Skanstes, Pulkveža Brieža, Duntes un Hanzas ielām, kā arī dzelzceļa līniju Bukultu ielā. Hroniska trokšņa iedarbība ir saistīta ar būtisku ietekmi uz veselību, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un miega traucējumiem. Dienas ilgums trokšņa novērtēšanā ir no plkst. 7.00 līdz 19.00, vakara – no plkst. 19.00 līdz 23.00, bet nakts – no plkst. 23.00 līdz 7.00.
Lai mazinātu trokšņa piesārņojumu, tiek uzsvērta atbilstīga teritorijas attīstības plānošana un apbūve. Nesen Saeima atbalstīja grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pašvaldībām tiesības ierobežot trokšņošanu izklaides vietās, lai gan šī iespēja nav obligāta.
Gaismas piesārņojums un tā sekas
Gaismas piesārņojums apzīmē intensīva mākslīgā apgaismojuma radīto ietekmi uz vidi. Tas nelabvēlīgi ietekmē ne tikai astronomu darbu, bet arī putnu, nakts dzīvnieku un kukaiņu dzīvi. Pusei zemeslodes iedzīvotāju pilsētās un to apkaimēs vairs nav iespējas ieraudzīt Piena ceļa galaktiku. Mākslīgais apgaismojums naktīs traucē dzīvnieku orientēšanos, barošanos un partneru atrašanu, izraisot pat 40% pievilināto kukaiņu bojāeju.
Cilvēkiem pārmērīgs apgaismojums nakts stundās var traucēt diennakts ritmu, veicinot bezmiegu, paaugstinātu depresijas risku, vielmaiņas traucējumus un pat dažus vēža veidus. Latvijas Astronomijas biedrības vadītājs Māris Krastiņš norāda, ka, lai Rīgā novērotu zvaigznes, jāaizbrauc vismaz 30 kilometru attālumā no pilsētas. Lai gan Latvija kopumā izskatās salīdzinoši tumša, Rīgas apgaismotais areāls paplašinās, attīstoties piepilsētas ciematiem.
Attiecībā uz gaismas piesārņojumu normatīvais regulējums ir ierobežots. Ielu malās novietotiem izgaismotiem reklāmas objektiem nedrīkst pārsniegt noteiktos gaismas spilgtuma limitus, un Rīgas pašvaldības noteikumi aizliedz digitālo ekrānu izmantošanu, ja reklāmas objekts novietots perpendikulāri ēkas fasādei. Tomēr vispārīgs regulējums citiem gaismas piesārņojuma avotiem joprojām trūkst.
Risinājumi un nākotnes perspektīvas
Lai mazinātu gaismas piesārņojumu, eksperti iesaka pievērst uzmanību gaismas staru novietojumam, lai tie neizgaismotu tukšu gaisu virzienā uz augšu. Efektīvi risinājumi ietver kustību sensorus, kas ieslēdz apgaismojumu tikai nepieciešamības gadījumā, kā arī siltāka toņa LED gaismas, kas mazāk traucē dzīvām radībām. Rīgā jau tiek izmantotas viedās vadības sistēmas, kas samazina apgaismojuma intensitāti, kad nav satiksmes, tādējādi ietaupot elektrību.
Gan trokšņa, gan gaismas piesārņojuma mazināšanai ir nepieciešama normatīvo aktu pilnveidošana un sabiedrības iesaiste. Iedzīvotāji var vērsties pašvaldības policijā, ja apgaismojums šķiet pārmērīgs vai traucē miegu, kā arī piedalīties pašvaldības domes sēdēs un atbalstīt iniciatīvas stingrākai piesārņojuma kontrolei. Ilgtermiņā šo vides izaicinājumu risināšana uzlabos pilsētvidu un veicinās iedzīvotāju labklājību.