Orbāna bloķētais aizdevums un iemesli
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns 2026. gada martā paziņoja, ka turpinās bloķēt Eiropas Savienības (ES) 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju piemērošanu Krievijai. Šis solis sekoja iepriekšējam bloķējumam 2023. gada decembrī, kad Ungārija apturēja 50 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai, neilgi pēc tam, kad ES bija vienojusies uzsākt iestāšanās sarunas ar Kijivu.
Kā galveno iemeslu pašreizējam bloķējumam Orbāns min strīdu par Krievijas naftas piegādēm caur cauruļvadu “Družba”, kas šķērso Ukrainas teritoriju. Ungārija apgalvo, ka Ukraina apzināti kavē naftas piegādes vai remontdarbus, savukārt Kijiva norāda, ka cauruļvads tika bojāts Krievijas dronu uzbrukumos. Orbāns uzsver, ka naftas piegādes ir “eksistenciāli svarīgas Ungārijai”.
ES reakcija un diplomātiskā spriedze
Orbāna rīcība ir izsaukusi asu kritiku no citu ES dalībvalstu līderu puses. Viņi apsūdz Ungāriju “nodevībā”, “ļaunprātīgā rīcībā” un “rupjā neuzticībā”, kā arī Ukrainas izmantošanā par “ieroci” Orbāna priekšvēlēšanu kampaņā. Vairāki līderi uzsvēruši, ka Ukraina izmisīgi vajadzīga šī finansiālā palīdzība, lai uzturētu valsts funkcijas kara laikā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Kosta pat piedāvāja segt cauruļvada remonta izmaksas, lai atrisinātu situāciju.
Ietekme uz ES ārpolitiku
Ungārijas atkārtotie bloķējumi izgaismo strukturālu vājumu ES lēmumu pieņemšanas procesā, īpaši jautājumos, kas prasa vienprātību. Šāda rīcība grauj ES vienotību un spēju efektīvi īstenot kopīgu ārpolitiku un drošības politiku, it īpaši attiecībā uz atbalstu Ukrainai Krievijas agresijas apstākļos. Ungārija ir konsekventi iebildusi pret ES atbalsta paketēm, sankcijām pret Krieviju un pat Ukrainas iestāšanās sarunām ES.
2026. gada martā Ungārijas parlaments pat pieņēma rezolūciju, kas iebilst pret Ukrainas dalību ES, brīdinot, ka tas varētu ievilkt bloku tieši konfliktā ar Krieviju. Šie notikumi rada nopietnus izaicinājumus ES spējai saglabāt vienotu un stingru nostāju starptautiskajā arēnā, īpaši attiecībā uz tās ārpolitikas prioritātēm un vērtībām.