Ievads
Politisko partiju reitingi Latvijā sniedz ieskatu sabiedrības noskaņojumā un potenciālajos vēlēšanu iznākumos. Šīs aptaujas, ko veic tādi pētījumu centri kā SKDS un Norstat, ir svarīgs indikators gan partijām, gan vēlētājiem, lai izprastu politisko ainavu pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Jaunākie partiju reitingi (Nacionālais līmenis)
Saskaņā ar SKDS veiktajām aptaujām, kas publicētas 2025. gada novembrī un decembrī, Latvijas politisko partiju reitingos vērojamas būtiskas izmaiņas. 2025. gada oktobrī veiktajā aptaujā partija „Latvija pirmajā vietā” (LPV) atgriezās līderpozīcijās. Novembrī LPV saglabāja savas līderpozīcijas, kamēr „Jaunā Vienotība” (JV) ieņēma otro vietu, un partija „Progresīvie” ierindojās trešajā pozīcijā.
Novembra aptaujā, ko SKDS veica pēc LTV pasūtījuma no 21. novembra līdz 3. decembrim, aptaujājot vairāk nekā 1800 vēlētāju, „Jaunā Vienotība” saņēma 8,3% atbalstu, kas ir kritums par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar oktobri. „Progresīvo” atbalsts novembrī bija 6,6%. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA) un „Apvienotais saraksts” katra saņēma 5,6% atbalstu, visām trim partijām piedzīvojot kritumu salīdzinājumā ar oktobri. Partijai „Suverēnā vara” atbalsts pieauga līdz 4,8%, bet „Stabilitātei!” – līdz 3,8%. „Saskaņa” ieguva 1,7% atbalstu, bet pārējo partiju atbalsts bija zem 2%.
Rīgas domes vēlēšanu konteksts (2025. gada maijs)
Tuvojoties 2025. gada Rīgas domes vēlēšanām, maijā veiktā SKDS aptauja rīdzinieku vidū liecināja, ka līderpozīcijas saglabāja „Latvija pirmajā vietā” (15%), „Progresīvie” (9%) un Nacionālā apvienība (8,2%). Šajā periodā ievērojami samazinājās neizlēmušo vēlētāju skaits Rīgā – no gandrīz 31% aprīlī līdz 22,9% maijā.
Tendences un neizlēmušo vēlētāju skaits
Viena no pamanāmākajām tendencēm 2025. gada nogalē ir pieaugošais neizlēmušo vēlētāju skaits. Novembrī to aptaujāto skaits, kuri nezināja, par ko balsot, pieauga no 22,2% oktobrī līdz 27,6%. Vienlaikus nedaudz samazinājās to cilvēku skaits, kuri neplānoja doties uz vēlēšanām, novembrī sasniedzot 15,4%.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle norādījusi, ka koalīcija, visticamāk, darīs visu, lai turpinātu darbu līdz vēlēšanām, un iekšējā konfrontācija nepārsniegs robežu, kas apdraudētu valdības pastāvēšanu. Kopumā jaunākie partiju reitingi liecina, ka Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, arvien populārāki kļūst radikālie spēki, sabiedrība polarizējas un pieprasa izlēmīgāku politiku.
Jauni politiskie spēki
Interesants jaunums Latvijas politiskajā ainā ir Alvja Hermaņa vadītā kustība „Mēs mainām noteikumus”. 2026. gada janvārī publicētie SKDS aptaujas rezultāti liecināja, ka par šo kustību Saeimas vēlēšanās balsotu 26%, ja tā tajās piedalītos. Tas norāda uz potenciālu jauna spēka ienākšanai politikā ar ievērojamu atbalstu.
Secinājumi
Partiju reitingi Latvijā pirms vēlēšanām atklāj mainīgu un dinamisku politisko vidi. Lai gan ir izkristalizējušies līderi, pieaugošais neizlēmušo vēlētāju skaits liecina par sabiedrības meklējumiem un potenciālām izmaiņām. Jaunu politisko spēku parādīšanās un radikālāku noskaņojumu pieaugums var ietekmēt nākamās vēlēšanas, padarot tās grūti prognozējamas.