Ievads Latvijas Zaļajā kursā
Eiropas Zaļais kurss ir ES stratēģiskais ietvars pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, kas līdz 2050. gadam paredz sasniegt nulles neto CO2 emisiju līmeni. Lai to panāktu, ES ir paaugstinājusi 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju līdz vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī noteikusi mērķi līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90%.
Latvijas atbilde uz šiem mērķiem ir formulēta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021.–2030. gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Šie dokumenti nosaka valsts politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus piecās galvenajās enerģētikas savienības dimensijās: dekarbonizācija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība, iekšējie enerģijas tirgi, pētniecība, inovācija un konkurētspēja.
Progresa rādītāji un sasniegumi
Latvija ir apstiprinājusi atjaunināto mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. 2023. gadā kopējais SEG emisiju apjoms Latvijā saruka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lielākais emisiju samazinājums četru gadu laikā (no 2020. līdz 2023. gadam) vērojams Rīgā un Saldus novadā, attiecīgi par 70,3 un 72,7 kilotonnām CO2 ekvivalenta.
Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES. 2023. gadā tas sasniedza 43,2% no kopējā enerģijas galapatēriņa, kas ir ceturtais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 24,6%. NEKP 2030 mērķis ir sasniegt 62,0% AER īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā. Laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam AER kopējais patēriņš palielinājās par 11,2%.
Īpaši strauji attīstās saules elektroenerģijas ražošana. 2025. gadā atsevišķos periodos vasarā saules enerģija nodrošināja līdz pat trešdaļai no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Kopumā 2025. gadā saules enerģija pirmo reizi kļuva par lielāko elektroenerģijas ražošanas avotu visā Eiropas Savienībā. Arī siltumenerģijas ražošanā no AER vērojams pieaugums – Rīgas plānošanas reģionā 2024. gadā AER īpatsvars bija 47%, Rīgā pieaugot no 27% 2019. gadā līdz 38% 2024. gadā.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz panākumiem, Latvijai joprojām ir būtiski izaicinājumi. Viens no tiem ir AER īpatsvara palielināšana transporta nozarē, kur 2023. gadā tas bija tikai 1,36%, kamēr ES vidēji – 10,8%. Lai nodrošinātu efektīvu Zaļā kursa ieviešanu, ir nepieciešama skaidrība par sektoriālajiem mērķiem, lai novērstu atbildības pārbīdīšanu un veicinātu konkurētspēju.
Lai atbalstītu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ir izstrādāts Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam, kas paredz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Šie un citi pasākumi ir būtiski, lai Latvija turpinātu virzīties uz ES klimata mērķu izpildi, veicinot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku.