Ievads
Latvijas upes, kas ir nozīmīga dabas bagātība, gadu desmitiem ir tikušas pakļautas cilvēka darbības ietekmei, tostarp regulēšanai, meliorācijai un hidroelektrostaciju (HES) izbūvei. Šo faktoru dēļ daudzu upju ekoloģiskais stāvoklis ir pasliktinājies, radot šķēršļus zivju migrācijai un izjaucot dabisko ekosistēmu līdzsvaru. Lai risinātu šīs problēmas, Latvijā tiek īstenoti dažādi upju atjaunošanas projekti, kuru mērķis ir atjaunot upju dabisko tecējumu, uzlabot ūdens kvalitāti un veicināt bioloģisko daudzveidību.
Kāpēc upju atjaunošana ir būtiska?
Upju ekosistēmas ir vitāli svarīgas ne tikai dabas daudzveidības saglabāšanai, bet arī cilvēku labklājībai. Tomēr šobrīd tikai aptuveni trešdaļa Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē, kas ir zemāk par Eiropas vidējo rādītāju (aptuveni 40%). Galvenie iemesli ir barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) ieplūde no notekūdeņiem un lauksaimniecības, kā arī upju gultņu un krastu pārveidojumi, tostarp simtiem aizsprostu un desmitiem tūkstošu problemātisku caurteku, kas pārtrauc upju nepārtrauktu tecējumu. Šie šķēršļi būtiski ierobežo migrējošo zivju sugu pārvietošanos, piemēram, lašu, taimiņu, foreļu un nēģu, kuru skaits Eiropā pēdējos 50 gados samazinājies par 93%.
Vērienīgi projekti Latvijas upju atjaunošanā
Latvijā tiek īstenoti vairāki liela mēroga projekti, kas vērsti uz upju ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu. Viens no tiem ir Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE projekts “Risinājumi ūdeņu apsaimniekošanā, atjaunojot hidroloģiskos un morfoloģiskos apstākļus” (LIFE RiverFlow), kas uzsākts 2026. gada februārī. Projekta kopējās izmaksas pārsniedz 9 miljonus eiro, un tas apvieno desmit valsts institūcijas, zinātniskās iestādes un vides organizācijas. Piecu gadu laikā astoņās upēs Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos paredzēts atjaunot vairāk nekā 1034 kilometrus upju posmu. Galvenās aktivitātes ietver:
- Trīs prioritāro šķēršļu novēršanu, tostarp Staiceles aizsprosta nojaukšanu Salacā un zivju ceļu izbūvi Iecavas un Mazās Juglas upju baseinos.
- Citu mazo šķēršļu demontāžu, kas rada upju fragmentāciju.
- Mazo hidroelektrostaciju radīto ūdenslīmeņa svārstību mazināšanu un ekoloģiskās caurplūdes nodrošināšanu.
- Lašu un nēģu reintrodukciju Ogres upē.
Cits nozīmīgs projekts ir LIFE GoodWater IP, kas tiek īstenots no 2020. līdz 2027. gadam un kura mērķis ir uzlabot ūdens ekoloģisko kvalitāti 530 riska ūdensobjektos Latvijā (348 upēs un 182 ezeros). Šis projekts sniedz analītisko pamatu un datus, ko izmanto LIFE RiverFlow projekts praktisku risinājumu ieviešanai.
Konkrēti piemēri un sasniegumi
Sadarbībā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” un Pasaules Dabas Fondu tiek īstenots projekts “Par tīrām upēm!”, kas uzsākts 2021. gadā. Šī projekta ietvaros ir nojaukti pirmie dambji un atjaunoti biotopi. Līdz 2025. gada oktobrim, nojaucot Bejas dambi Alūksnes upē un atbrīvojot caurtekas pie Sveķupes un Vildogas, Latvijā atbrīvoti aptuveni 50 km upju. Bejas dambja nojaukšana 2024. gada jūnijā atbrīvoja visu 24 kilometrus garo Alūksnes upi, nodrošinot zivju migrāciju un atjaunojot dabiskos upes posmus. Pēc dambja nojaukšanas Alūksnes upē novērots foreļu skaita pieaugums.
Aktīvi notiek arī zivju ceļu izbūve. Piemēram, Lielās Juglas upē turpinās Ropažu dambja pārbūves un zivju ceļa izbūves projekts, kura līgums par projektēšanu noslēgts 2025. gada februārī un būvdarbus plānots finansēt no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda. Līgatnes upē 2020. gadā tika atjaunots zivju ceļš, kas palīdz lašveidīgajām zivīm pārvarēt Anfabrikas slūžas.
Ieguvumi un nākotnes perspektīvas
Upju atjaunošanas projekti veicina bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos, uzlabo ūdens kvalitāti un atjauno upju pašattīrīšanās spējas. Eiropas Savienība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 25 000 kilometru brīvi plūstošu upju. Lai gan Latvijas nacionālais mērķis ir atbrīvot 50 km upju līdz 2027. gadam, kas ir salīdzinoši neliels rādītājs, aktīva valsts, uzņēmumu un sabiedrības iesaiste ir nepieciešama, lai sasniegtu plašākas pārmaiņas. Projekti ne tikai koncentrējas uz ekoloģiskās atjaunošanas pasākumiem, bet arī uz institucionālās kapacitātes stiprināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par upju ekoloģisko nepārtrauktību, kas ir būtiska ilgtspējīgai attieksmei pret upju ekosistēmām.