Ievads Latvijas reģionālajā politikā
Latvijas reģionālā politika ir vērsta uz ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību, mazinot ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem. Tās pamatā ir mērķis paaugstināt dzīves kvalitāti visā valstī, veicinot ekonomikas izaugsmi, balstoties uz zināšanām un prasmēm. Par reģionālās politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Attīstības plānošanas dokumenti un to hierarhija
Attīstības plānošana Latvijā tiek īstenota, izstrādājot dokumentus ilgtermiņam (līdz 25 gadiem), vidējam termiņam (līdz 7 gadiem) un īstermiņam (līdz 3 gadiem). Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns (NAP), kas nodrošina Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) īstenošanu. Pašreizējais dokuments ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027), kas apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā un kura īstenošana sākās 2021. gadā.
NAP2027 prioritātes un mērķi
NAP2027 nosaka četras galvenās prioritātes: produktivitāte un ienākumi, cilvēkkapitāls, vienlīdzīgas iespējas un teritoriālā attīstība, kā arī ilgtspējīga attīstība. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir izvirzīts ilgtermiņa izaicinājums – 20 gadu laikā samazināt IKP atšķirības, mazāk attīstītajiem reģioniem sasniedzot līdz 75% no Latvijas vidējā IKP. Vidējā termiņā plānots samazināt IKP starpību starp reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, panākot, ka mazāk attīstīto reģionu vidējais līmenis veido 55% pret augstāk attīstīto reģionu (bāzes vērtība 2016. gadā bija 47%).
Plānošanas reģionu loma un finansējums
Latvijā darbojas pieci plānošanas reģioni, kas nodrošina reģionu attīstības plānošanu, koordināciju un pašvaldību sadarbību. Piemēram, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome 2026. gada 23. janvārī apstiprināja 2026. gada budžetu un darba plānu, iezīmējot prioritātes investīciju piesaistei un birokrātiskā sloga samazināšanai. Reģiona attīstības mērķu sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistes. ES fondu līdzfinansētie projekti 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek īstenoti no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda.
Aktuālie izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Straujās pārmaiņas drošībā, tehnoloģiju attīstībā un demogrāfijā prasa konkrētu redzējumu par Latvijas nākotni un mērķtiecīgu rīcību. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 2026. gada 20. martā uzsvēra nepieciešamību pēc skaidriem un izmērāmiem mērķiem, piemēram, novirzot izglītībai un zinātnei ne mazāk kā trīs procentus no IKP, bet veselībai – sešus procentus. Lai gan iepriekšējos gados ir paveikts apjomīgs darbs reģionālās attīstības veicināšanā, īpaši Latgales reģionā, kur atjaunoti 119 ha degradēto teritoriju un piesaistīti 63 milj. EUR privāto investīciju, joprojām ir nepieciešams atbalsts attīstības centriem un lauku teritorijām, kā arī Rīgas starptautiskās konkurētspējas veicināšanai.