Imigrācijas likuma grozījumi un uzturēšanās atļaujas
No 2026. gada Latvijā stājas spēkā būtiski grozījumi Imigrācijas likumā, kas skar trešo valstu pilsoņu uzturēšanās atļauju saņemšanas un pagarināšanas noteikumus. Šo izmaiņu mērķis ir piesaistīt kvalificētus speciālistus un investorus, kā arī stiprināt kontroli pār ārvalstnieku uzturēšanās likumību un cīnīties pret fiktīvām laulībām un viltus darba līgumiem.
Galvenās izmaiņas paredz minimālā ikmēneša ienākumu apmēra palielināšanu galvenajam pieteikuma iesniedzējam no 750 eiro līdz 950 eiro, bet ģimenes locekļiem – līdz 285 eiro par katru personu, salīdzinot ar iepriekšējiem 210 eiro. Tāpat lielākajai daļai pieteikuma iesniedzēju kategoriju, izņemot augsti kvalificētus speciālistus un investorus, obligāts nosacījums būs latviešu valodas zināšanu apliecināšana A2 līmenī. Medicīnisko izdevumu segumam veselības polisē jābūt vismaz 30 000 eiro apmērā un derīgai visā Eiropas Savienības teritorijā, salīdzinot ar iepriekšējiem 15 000 eiro.
Imigrācijas likuma grozījumi arī paredz, ka nodarbināto trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļaujas netiks anulētas, ja bezdarba periods nepārsniegs trīs mēnešus. Ja ārzemnieks Latvijā strādājis ilgāk par diviem gadiem, pieļaujamais bezdarba periods tiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas uzturas Latvijā studiju nolūkā, studiju atļaujas derīguma laikā nebūs iespējams pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tāpat tiek izslēgta iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus.
Dzīvesvietas deklarēšanas jaunumi
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija 2026. gada 17. martā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Šīs izmaiņas paredz, ka īpašnieki automātiski saņems paziņojumus uz savu oficiālo elektronisko adresi, ja kāda persona būs deklarējusi dzīvesvietu viņu īpašumā. Tas palīdzēs savlaicīgi novērst gadījumus, kad personas deklarējas svešos īpašumos bez tiesiska pamata.
Saskaņā ar likuma grozījumiem informēšanas pienākums īpašniekiem stāsies spēkā 2026. gada 1. martā. Savukārt grozījumi, kas paredz klātienes deklarāciju nepatiesu ziņu gadījumā un atbilstošus kontroles mehānismus, stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka no vairāk nekā 200 tūkstošiem deklarēšanās gadījumu gadā aptuveni 400 personas deklarē savu dzīvesvietu īpašumos, kuros tām nav tiesību dzīvot.
Pilsonības jautājumi un naturalizācija
2026. gada 20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar ko naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā tika uzņemtas 44 personas, tostarp seši nepilngadīgi bērni. No šiem pretendentiem 50% bija krievi, 27% baltkrievi, 7% nezināmas tautības, kā arī korejietis, ukrainis, moldāvs un lietuvietis. Lielākajai daļai (43%) bija augstākā izglītība.
Tāpat 2026. gada februārī tika ziņots par gadījumu, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde lēma atņemt Latvijas pilsonību personai, kura nebija atteikusies no Ukrainas pilsonības līdz 25 gadu vecumam, jo dubultpilsonība ar Ukrainu nav paredzēta. PMLP norāda, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, un neatļautas dubultpilsonības dēļ katru gadu vismaz simt jauniešiem tiek atņemta pilsonība.
Demogrāfijas politika un ES migrācijas pakts
Latvijas demogrāfiskā situācija ir viens no diviem galvenajiem izaicinājumiem valsts attīstības stratēģijā “Latvija 2050”. Demogrāfijas vadāmību veido dzimstība, mirstība, emigrācija un imigrācija. 2025. gada 1. jūlijā Demogrāfisko lietu padomē tika izskatīts demogrāfiskās politikas attīstības projekts, kas paredz pilnveidot materiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem 2026. gadā, pārskatot bērna kopšanas pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu.
Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakts, kas stāsies spēkā 2026. gada jūnijā, ieviesīs migrācijas pārvaldības sistēmu visās dalībvalstīs. Latvija ir izvēlējusies alternatīvos atbalsta pasākumus, piemēram, nosūtot personālu, ekspertus vai tehnisko aprīkojumu, nevis uzņemot patvēruma meklētājus. Iekšlietu ministrija norāda, ka atteikšanās no jebkāda atbalsta nozīmētu būtiskas finansiālas sekas, proti, par katru neuzņemto patvēruma meklētāju Latvijai būtu jāmaksā vairāki desmiti tūkstoši eiro, kas kopumā varētu sasniegt gandrīz divus miljonus eiro 2027. gadā par 2026. gadu.