Gaisa kvalitātes monitoringa nozīme Latvijā
Gaisa piesārņojums, īpaši pilsētās, ir aktuāla problēma, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un ekosistēmas. Piesārņojošās vielas gaisā var izraisīt gļotādu kairinājumu, elpošanas orgānu slimības un alerģijas, kā arī nonākt augsnē un ūdenī, mainot vides apstākļus. Tādēļ gaisa kvalitātes pārvaldība ir svarīga valsts dabas vides pārvaldības sistēmas sastāvdaļa.
Atbildīgās institūcijas un novērojumu tīkls
Latvijā par Valsts gaisa kvalitātes novērojumu tīklu un operatīvās informācijas sniegšanu sabiedrībai atbild VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC). LVĢMC uztur 7 pilsētu novērojumu stacijas, 2 lauku fona stacijas, kas novērtē pārrobežu gaisa masu pārneses ietekmi, un 3 nokrišņu kvalitātes stacijas. Kopumā Latvijā ir uzstādītas 8 gaisa kvalitātes stacijas Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē un Liepājā, kā arī viena stacija Rucavā, kas īpaši seko līdzi pārrobežu piesārņojumam.
Papildus LVĢMC, gaisa kvalitātes mērījumus veic arī citas institūcijas. Valsts Vides dienests (VVD) kontrolē PM10 un PM2.5 daļiņu līmeni. Rīgas Domes Mājokļu un Vides departaments ir atbildīgs par gaisa kvalitātes mērījumiem galvaspilsētā, sniedzot operatīvu un statistisku informāciju, kā arī trīs dienu prognozes. Rīgā darbojas LVĢMC pilsētas fona stacija Kronvalda bulvārī 4 un transporta piesārņojuma stacija Valdemāra ielā 65. Rīgas brīvostas pārvalde ostas teritorijā uztur četras putekļu un trīs gaistošo organisko savienojumu monitoringa stacijas, piemēram, Krievu salā un Bolderājā.
Monitorētie piesārņotāji un datu pieejamība
Gaisa kvalitātes monitoringa stacijas nepārtrauktā automātiskā režīmā mēra dažādu piesārņojošo vielu koncentrācijas, tostarp slāpekļa dioksīdu (NO₂), sēra dioksīdu (SO₂), ozonu (O₃), sīkās cietās daļiņas PM10 un PM2.5, kā arī benzolu un citus gaistošos organiskos savienojumus. Šīs vielas ir raksturīgas pilsētvides piesārņojumam un to ietekme uz veselību ir plaši dokumentēta.
Informācija par gaisa kvalitāti ir publiski pieejama. LVĢMC tīmekļvietnē videscentrs.lvgmc.lv tiek publicēti ikmēneša un ikgadējie pārskati, kā arī vēsturiskie dati. Rīgas iedzīvotāji var sekot līdzi gaisa kvalitātes datiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības tīmekļvietnē mvd.riga.lv, kur tiek aprēķināts Gaisa kvalitātes indekss (GKI). Dati par gaisa kvalitāti Eiropā ir pieejami arī Eiropas Vides aģentūras portālos “Up-to-date air quality data” un “European Air Quality Index”.
Galvenie gaisa piesārņojuma avoti
Latvijā galvenie gaisa piesārņojuma avoti ir mobilais transports, stacionārie piesārņojuma avoti (enerģētikas ražošana), malkas apkure mājsaimniecībās un ostu darbība. Pavasarī gaisa kvalitāti var pasliktināt arī ielu tīrīšana, lapu un zaru dedzināšana, kā arī kūlas degšana. Būtisku ietekmi rada arī pārrobežu piesārņojums, piemēram, Sahāras tuksneša putekļu mākoņi, kas 2024. gada aprīlī izraisīja normu pārsniegšanu 3-4 reizes.
Gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi
Lai gan kopumā Latvijā gaisa kvalitāte ir vērtējama kā laba, tomēr ir nepieciešami pasākumi tās uzlabošanai, īpaši Rīgā. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” nosaka gaisa kvalitātes normatīvus. Pilsētās tiek izstrādātas rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai, piemēram, Liepājā ir izstrādāta programma 2021.–2025. gadam. Tiek apsvērti arī risinājumi, piemēram, zemo emisiju zonu ieviešana pilsētās.