Tradīcijas saknes un nacionālā nozīme
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir viens no pasaules lielākajiem amatieru koru un deju pasākumiem, kas dziļi iesakņojies Latvijas kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. Šīs tradīcijas pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā, ar pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kas notika Rīgā no 1873. gada 26. līdz 29. jūnijam. Toreiz kopkorī dziedāja 45 kori ar 1003 dalībniekiem, veicinot tautas nacionālās pašapziņas atmodu.
Dziesmu svētku tradīcijas kodols ir a cappella kordziedāšana, ko papildina tautas dejas, instrumentālā mūzika, folklora un lietišķā māksla. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcija ir saņēmusi starptautisku atzinību – 2003. gadā to atzina par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, bet 2008. gadā iekļāva UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šis statuss uzliek valstij pienākumu rūpēties par tradīcijas saglabāšanu un attīstību.
Aizvadītie svētki: Mērogs un spilgtākie notikumi
2023. gadā Rīgā norisinājās XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, atzīmējot tradīcijas 150 gadu jubileju ar moto “Kopā būt. Kopā just”. Svētkos piedalījās iespaidīgs skaits – 40 560 dalībnieku, tostarp 15 870 koru dziedātāji un 16 879 deju kolektīvu dalībnieki. Diasporu pārstāvēja 88 kolektīvi ar 2587 dalībniekiem no 22 valstīm.
Svarīgākie notikumi ietvēra dalībnieku gājienu “Novadu dižošanās”, deju lieluzvedumu “Mūžīgais dzinējs” Daugavas stadionā un noslēguma koncertu “Kopā augšup” Mežaparka Lielajā estrādē, kam sekoja tradicionālā sadziedāšanās nakts. Svētku norises klātienē apmeklēja aptuveni pusmiljons skatītāju, bet digitālajā vidē tie sasniedza vairāk nekā miljonu cilvēku 25 valstīs.
Skolu jaunatnes svētki un nākotnes izaicinājumi
Paralēli Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, kopš 1960. gada notiek arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas tiek rīkoti atsevišķā piecu gadu ciklā. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcēja ap 38 000 bērnu un jauniešu, apliecinot tradīcijas dzīvotspēju jaunākajās paaudzēs.
Nākotnē svētku rīkotāji pievērš uzmanību ilgtspējīgiem risinājumiem, lai mazinātu pasākuma ietekmi uz vidi, virzoties klimata neitralitātes virzienā. Tas ietver dalībnieku un apmeklētāju aicināšanu izvērtēt savus paradumus transporta, pārtikas patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpat tiek domāts par biļešu tirdzniecības kārtības pārskatīšanu, ņemot vērā lielo pieprasījumu.
Dziesmu un deju svētki ir dinamisks process, kas nepārtraukti attīstās, saglabājot savu pamatvērtību – tautas kopā saukšanu un saliedēšanu, vienlaikus meklējot veidus, kā būt aktuāliem un ilgtspējīgiem nākamajām paaudzēm.