Ievads: Digitālā mantojuma nozīme
Latvijas digitālā kultūras mantojuma saglabāšana ir būtisks uzdevums nacionālās identitātes stiprināšanā un kultūrtelpas veidošanā. Digitalizācija nodrošina vērtīgu resursu ilgtermiņa saglabāšanu un plašu pieejamību sabiedrībai, pētniekiem un izglītības iestādēm. Tā ļauj pasargāt fiziskos priekšmetus no nolietošanās un atdzīvināt kultūras mantojuma objektus, izmantojot modernas tehnoloģijas, piemēram, 3D un mākslīgo intelektu.
Centrālā platforma un tās attīstība
Par centrālo vienotas pārvaldības un piekļuves vietu Latvijas digitālajam kultūras mantojumam kalpo Latvijas Digitālā kultūras mantojuma platforma jeb Digitālā bibliotēka. Tās pārzinis ir Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), un tā apvieno digitālos objektus no arhīviem, muzejiem, bibliotēkām, organizācijām un pat privātpersonām. Platforma ietver Digitālo bibliotēku, Digitālo objektu pārvaldības sistēmu, Atsauces datu sistēmu un Autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmu.
2026. gada februārī Ministru kabinets apstiprināja papildu finansējumu LNB uzturētajai platformai, palielinot investīciju projekta izmaksas no 1 617 040 eiro uz 1 767 041 eiro, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu palielinot no 1 360 000 eiro uz 1 483 967 eiro. Šie grozījumi paredz uzlabot datu aprakstīšanu, meklēšanu, pieejamību un paplašināt datu avotu aptvērumu, iekļaujot Nacionālo enciklopēdiju. Digitālā bibliotēka, kas tika atklāta 2023. gada oktobrī, pašlaik nodrošina piekļuvi vairāk nekā 3,8 miljoniem digitālo vienību no vairāk nekā 500 partneru krājumiem.
Digitalizācijas projekti un sasniegumi
Latvijā ir īstenoti vairāki liela mēroga digitalizācijas projekti, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Latvijas valsts. Projekts „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. un 2. kārta)” ir nodrošinājis grāmatu, laikrakstu, dokumentu, pergamentu, muzeju priekšmetu, skaņu un videoierakstu, kinofilmu, karšu un fotonegatīvu digitalizāciju. Līdz 2021. gada sākumam 101 akreditētā muzejā bija digitalizēti 68 000 muzeju priekšmeti, kā arī 2 000 Latvijas Nacionālā arhīva pergamenti un 30 muzeju priekšmetiem veikta 3D skenēšana.
Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) 2023. gada nogalē pabeidza reģionālo mediju satura digitalizāciju, apstrādājot gandrīz 6000 stundu vērtīgu audiovizuālo materiālu. Šis saturs tiks izmantots valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv runas atpazīšanas risinājuma trenēšanai, nodrošinot jaunas iespējas audiovizuālā satura apstrādei, subtitrēšanai un indeksēšanai Digitālajā bibliotēkā.
Autortiesību jautājumi un nākotnes izaicinājumi
Viens no galvenajiem izaicinājumiem digitālā kultūras mantojuma saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā ir autortiesību regulējums, kas var ierobežot satura digitalizāciju un tā atkārtotu izmantošanu. Lai risinātu šos jautājumus, Eiropas Komisija organizē seminārus visā Eiropā, tostarp Latvijā. 2025. gada maijā Latvijas Universitātes bibliotēkā notika seminārs „Latvijas digitālā kultūras mantojuma saglabāšana: autortiesības saglabāšanas un piekļuves veicināšanai”, pulcējot vairāk nekā 70 speciālistus no bibliotēkām, muzejiem un arhīviem.
Nākotnē ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu finansējumu un attīstības iespējas, lai uzturētu un pilnveidotu jaunradītās tehnoloģijas un nodrošinātu ilgtermiņa kvalitatīvus, drošus un uzticamus risinājumus digitālā mantojuma saglabāšanai un pieejamībai.