Pirmās Lieldienas jeb Lieldienu svētdiena ir viena no nozīmīgākajām svētku dienām Latvijā, kas apvieno kristīgās augšāmcelšanās svinības ar senām latviešu pavasara tradīcijām. Kristīgajā tradīcijā Lieldienas atzīmē Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, kas ir kristīgās ticības stūrakmens. Lieldienas ir arī pavasara atnākšanas un dabas atdzimšanas simbols, kas latviešu tautas tradīcijās ir tikpat nozīmīgs kā reliģiskais aspekts.
Lieldienu svinēšanai Latvijā ir senas saknes, kas sniedzas senlatviešu laikos, kad pavasara saulgriežu tuvumā tika svinēti auglības un dabas atmodas svētki. Kristietības ietekmē šīs tradīcijas savijās ar Kristus augšāmcelšanās stāstu, izveidojot unikālu latviešu Lieldienu tradīciju, kurā harmoniski sadzīvo gan kristīgie, gan pagāniskie elementi. Olas kā atdzimšanas un jaunas dzīvības simbols ir latviešu Lieldienu centrālais elements, kas saista abas tradīcijas.
Mūsdienu Latvijā Lieldienas ir oficiāla brīvdiena un viens no gaidītākajiem pavasara svētku notikumiem. Skolu pavasara brīvlaiks parasti sakrīt ar Lieldienu nedēļu. Lieldienu datums mainās katru gadu, jo tas tiek noteikts pēc Baznīcas kalendāra — Lieldienas vienmēr ir pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas seko pavasara ekvinokcijam. Veikali un iestādes Lieldienu svētdienā ir slēgtas.