Lieldienu sestdiena

Lieldienu sestdiena jeb Klusā sestdiena ir diena starp Lielo Piektdienu un Lieldienām. Kristīgajā tradīcijā tā ir gaidīšanas un klusuma diena, kas simbolizē laiku, kad Jēzus Kristus gulēja kapā pirms savas augšāmcelšanās. Latvijā šī diena nav oficiāla brīvdiena, bet tā ir nozīmīga Lieldienu svinību kontekstā un daudziem kalpo kā galvenā sagatavošanās diena svētkiem.

Klusā sestdiena ir senākā kristīgā tradīcija, kurā ticīgie pavada laiku klusā pārdomā un lūgšanā. Baznīcās šajā dienā parasti netiek rīkoti regulāri dievkalpojumi līdz vakaram, kad sākas Lieldienu vigīlija — viens no svarīgākajiem un skaistākajiem kristīgā gada dievkalpojumiem ar uguns svētīšanu, svecēm un priecīgu Lieldienu vēsts pasludināšanu.

Praktiskā ziņā Lieldienu sestdiena daudziem latviešiem ir pēdējā iespēja sagatavoties svētkiem — pabeigt olu krāsošanu, sagatavot svētku galdu un sakopt māju. Tā kā šī nav oficiāla brīvdiena, veikali un iestādes parasti strādā parastajā vai nedaudz saīsinātā režīmā, un veikalos šajā dienā mēdz būt ievērojams apmeklētāju pieplūdums.

Lieldienu sestdienā daudzās ģimenēs notiek visaktīvākā gatavošanās Lieldienām — tiek pabeigta olu krāsošana ar dabīgajām krāsvielām, īpaši sīpolu mizām, biešu sulu un dažādu augu novārījumiem. Tiek ceptas tradicionālās Lieldienu maizes, pīrāgi un citi svētku ēdieni. Mājas tiek sakoptas un izrotātas ar pavasara ziediem un Lieldienu simboliem — zaķīšiem, cāļiem un krāsainām olām.

Vakarā daudzās baznīcās tiek noturēta Lieldienu vigīlija — svinīgs dievkalpojums, kas sākas tumsā un ar uguns iesvētīšanu simboliski pāriet no tumsas uz gaismu, atzīmējot Kristus augšāmcelšanos. Šis dievkalpojums ir viens no apmeklētākajiem gada laikā. Ģimenēs, kur ir mazi bērni, tiek paslēptas šokolādes olas un dāvanas, ko bērni meklēs Lieldienu rītā.