Lāčplēša diena tiek atzīmēta 11. novembrī un ir veltīta Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai un varonības godināšanai. Šajā datumā 1919. gadā Latvijas armija, apvienojot spēkus ar sabiedrotajiem, izcīnīja izšķirošu uzvaru pār Bermonta-Avalova karaspēku, padzīdama tos no Rīgas un nostiprinot jaunās Latvijas valsts neatkarību. Šī kauja bija viens no izšķirošākajiem brīžiem Latvijas Brīvības cīņās.
Lāčplēša dienas nosaukums ir saistīts ar Lāčplēša ordeni — augstāko Latvijas militāro apbalvojumu, kas tika iedibināts 1919. gadā un nosaukts par godu latviešu nacionālā eposa "Lāčplēsis" varonim. Šis ordenis tika piešķirts karavīriem par izcilu varonību Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša diena simbolizē ne tikai konkrēto militāro uzvaru, bet arī plašāku ideju par tautas gatavību cīnīties par savu brīvību un neatkarību.
Mūsdienu Latvijā Lāčplēša diena nav oficiāla brīvdiena, bet tā ir viena no emocionālākajām un sirsnīgākajām piemiņas dienām. Šī diena vēsturiski ir cieši saistīta arī ar nākamo dienu — 11. novembris starptautiski ir arī Pirmā pasaules kara beigu piemiņas diena. Lāčplēša diena ir laiks, kad latvieši apstājas, lai atcerētos un godinātu tos, kas atdeva savu dzīvību par Latvijas brīvību.