Zaļā sertifikācija: Ilgtspējības virzītājspēks Latvijā
Ilgtspējība un zaļā sertifikācija ir kļuvušas par būtisku virzītājspēku mūsdienu uzņēmējdarbībā, un Latvija nav izņēmums. Eiropas Savienības Zaļais kurss nosaka virzību uz ilgtspējīgu zaļu tautsaimniecības attīstību, kas ir jauns attīstības virziens arī Latvijas uzņēmumiem. Ilgtspēja uzņēmējdarbības vidē ietver trīs galvenās dimensijas: vide, sociālie aspekti un pārvaldība (ESG).
Kāpēc zaļā sertifikācija ir svarīga?
Zaļā sertifikācija sniedz uzņēmumiem vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp uzlabotu reputāciju, piekļuvi jauniem tirgiem, izmaksu ietaupījumus un atbilstību normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar LDDK datiem, korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD) paredz, ka uzņēmumiem savās finanšu atskaitēs līdz 2025. gadam būs jāiekļauj stratēģijas par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem. Tas nozīmē, ka ilgtspējība kļūst par prasību, nevis tikai ieteikumu, ietekmējot uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu un piesaistīt investorus.
Populārākās zaļās sertifikācijas Latvijā
Latvijā ir pieejamas dažādas zaļās sertifikācijas programmas, kas pielāgotas dažādām nozarēm:
- Pārtikas nozare: Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte” apliecina produktu kvalitāti un izcelsmi.
- Tūrisms: Vides kvalitātes zīme “Zaļais sertifikāts” tiek piešķirta naktsmītnēm, ražojošām saimniecībām, ēdināšanas uzņēmumiem, kempingiem un kemperu parkiem, apliecinot to atbilstību vides kritērijiem. Programma “Zaļā Atslēga” (Green Key) ir viena no pasaulē lielākajām vides un ilgtspējas sertifikācijas programmām tūrisma nozarē.
- Mežsaimniecība: Latvijā ir aktuālas divas vadošās mežu sertifikācijas shēmas – PEFC un FSC. AS “Latvijas Valsts meži” no 2024. gada apturēs FSC standarta izmantošanu, turpmāk mežus sertificējot atbilstoši PEFC standartam, jo FSC nav izstrādājis nacionālo standartu Latvijai. Vides aktīvisti gan norāda, ka FSC prasības ir stingrākas.
- Būvniecība: Zaļās būvniecības standarti un sertifikācijas process, ko vada tādi institūti kā Ekoloģiskās sertifikācijas institūts, nodrošina, ka ēkas samazina ietekmi uz vidi un rada veselīgākas telpas. Tas ietver atbildīgu zemes izmantošanu, ūdens un energoefektivitāti, ilgtspējīgu materiālu izvēli un atkritumu samazināšanu.
Zaļais publiskais iepirkums un valsts atbalsts
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbildīga par zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) veicināšanu un politikas izstrādi Latvijā. ZPI definē iepirkumu procesu, kurā tiek iegādātas preces, pakalpojumi un būvdarbi ar mazāku vides ietekmi visā to aprites ciklā. Tas veicina videi draudzīgu preču un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu tirgū, kā arī sniedz finansiālus un sociālus uzlabojumus. Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība” nosaka ZPI kritēriju obligātu izmantošanu dažādās preču un pakalpojumu grupās publiskajā iepirkumā.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Lai gan ilgtspējas nozīme pieaug, Swedbank aptauja 2023. gada novembrī atklāja, ka 50% Latvijas uzņēmēju ilgtspējas jautājumus vēl neiekļauj savā ikdienas darbā. Daudzi uzņēmēji ilgtspēju biežāk asociē ar produktu un pakalpojumu kvalitāti, nevis klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr eksperti uzsver, ka ilgtspējīga vide un sabiedrība vairs nav izvēle, bet prioritāte, jo klimata pārmaiņas prasa rīcību. Uzņēmumiem, kas savlaicīgi apzinās un pielāgojas vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) riskiem, būs lielākas iespējas ilgtermiņa attīstībai un konkurētspējai.