Valsts budžeta atbalsts sportam
Latvijā sporta finansēšanā nozīmīgu lomu spēlē valsts budžets, ko administrē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). 2026. gada valsts budžeta projektā sportam atvēlēti 52,3 miljoni eiro, kas veido 0,29% no kopējiem valsts izdevumiem. Salīdzinājumam, 2025. gadā sporta budžets bija 56,4 miljoni eiro, kurā 4,9 miljoni eiro bija vienreizējs līdzfinansējums “EuroBasket 2025” finālturnīra rīkošanai.
Lielākā daļa no valsts sporta budžeta tiek novirzīta profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai. 2026. gadā šim mērķim paredzēts palielinājums no 29,6 miljoniem līdz 30,5 miljoniem eiro, kas veido gandrīz 60% no kopējā sporta budžeta. Šis pieaugums saistīts ar pedagogu darba samaksas palielināšanu par 2,6%.
Jaunais sporta finansēšanas modelis un prioritātes
Latvijā tiek izstrādāts jauns Sporta likums, kas paredz Valsts sporta fonda izveidi. Šis fonds konceptuāli veidots pēc līdzības ar Valsts kultūrkapitāla fondu, taču bez tiešas piesaistes nodokļu ieņēmumiem. Sākotnēji tika apsvērta fonda finansēšana no azartspēļu un loteriju, kā arī akcīzes nodokļu ieņēmumiem.
No 2026. gada plānots ieviest jaunu sporta finansēšanas modeli divos posmos, ar mērķi novirzīt vairāk līdzekļu bērnu, jauniešu un tautas sportam. Pirmajā posmā 1 miljons eiro tiks novirzīts jaunajām akreditētajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju valsts finansējumam. Tautas sporta programmām līdz 2026. gadam plānots palielināt finansējumu līdz 500 000 eiro.
Papildu finansējums un starptautiskie pasākumi
Ministru kabinets regulāri piešķir papildu finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Piemēram, 2025. gada decembrī tika atbalstīts IZM priekšlikums piešķirt vairāk nekā 3 miljonus eiro sporta organizācijām, lai nodrošinātu Latvijas izlašu sagatavošanos un dalību nozīmīgos starptautiskos pasākumos, tostarp Losandželosas 2028. gada Olimpiskajām spēlēm un 2026. gada pasaules čempionātam hokejā.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) 2025. gada budžetā plāno izdevumus, kas pārsniedz 5 miljonus eiro, no kuriem Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) finansējums veido mazāk nekā 20%. SOK finansējums galvenokārt tiek novirzīts jaunatnes atbalsta programmām. LOK sadarbībā ar “Latvijas Loto” ik gadu novirza gandrīz 400 000 eiro vispārizglītojošo skolu sporta dzīves sekmēšanai.
Privātais atbalsts un tā loma
Privātais sektors sniedz būtisku atbalstu Latvijas sportam, bieži vien negaidot tiešu finansiālu atdevi, bet gan uztverot to kā partnerību un sirdslietu. Uzņēmumi kā Sportland un OlyBet Sports Bar ir aktīvi sponsori.
- Sportland atbalsta Latvijas Basketbola savienību, Latvijas Hokeja federāciju, Latvijas futbola Virslīgu un Latvijas Vieglatlētikas savienību, iesaistoties vairāk nekā 150 sporta pasākumos.
- OlyBet Sports Bar ir partneris Latvijas vīriešu basketbola izlasei, 3x3 basketbola izlasei, pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai, kā arī hokejistam Elvim Merzļikinam, atbalstot arī e-sportu un entuziastu līgas.
Tomēr privātā finansējuma piesaiste saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, nelielo sporta auditoriju un potenciālo atbalstītāju norādīto piedāvājumu paviršību.
ES fondu un pašvaldību ieguldījums
Eiropas Savienības (ES) fondi sniedz papildu atbalstu sporta attīstībai. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) atbalsta starptautisku sporta pasākumu organizēšanu Latvijā. Tāpat ES fondu līdzekļi tiek ieguldīti skolu modernizācijā, tostarp sporta infrastruktūras pilnveidē. Deviņās pašvaldībās tiks investēti vairāk nekā 8,5 miljoni eiro. Erasmus+ Sporta programma atbalsta projektus, kas veicina iesaistīšanos sportā un fiziskajās aktivitātēs.
Pašvaldības, piemēram, Rīgas dome, arī nodrošina līdzfinansējumu sportistiem un komandām dalībai dažāda līmeņa sacensībās, kā arī atbalsta sporta, aktīvās atpūtas un darba ar jaunatni projektus. Rīgas pašvaldība izsludina finansēšanas konkursus šādiem mērķiem.