Latvijas IKT nozares izaugsme un pienesums eksportam
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare ir viena no dinamiskākajām un inovatīvākajām tautsaimniecības jomām, kas sniedz būtisku pienesumu valsts ekonomikai un eksportam. 2022. gada ceturtajā ceturksnī IKT nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) sasniedza jau 6%. Nozarē darbojas aptuveni 6,7 tūkstoši uzņēmumu, nodarbinot 40,3 tūkstošus cilvēku, un tās kopējais apgrozījums 2022. gadā bija 4,7 miljardi eiro ar peļņu 598 miljonu eiro apmērā.
IKT pakalpojumu eksports uzrāda stabilu augšupejošu tendenci. 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī IKT pakalpojumu eksports, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, ir audzis par 20%. Kopumā IKT nozare ir starp Latvijas TOP 3 eksportētājiem, un tās eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz 2,7 miljardus eiro. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2024. gadā IKT pakalpojumu eksports bija 1,51 miljards eiro, bet IKT produktu eksports – 1,4 miljardi eiro, veidojot aptuveni 50% pret 50% sadalījumu starp pakalpojumiem un produktiem.
Starptautiskā konkurētspēja un izaicinājumi
Lai gan Latvijas IKT nozare demonstrē spēcīgus eksporta rādītājus, starptautiskās konkurētspējas jomā ir vērojami gan panākumi, gan izaicinājumi. Latvija izceļas ar augstu sabiedrības digitālo patēriņu – starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī (48 GB). Tāpat valsts digitālo pakalpojumu pieejamība ir augsta, sasniedzot 93,4% iedzīvotājiem un 96,2% uzņēmumiem, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējos rādītājus.
Tomēr jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka Latvijas digitālā attīstība ir ievērojami lēnāka nekā kaimiņvalstīs un ES kopumā. Arī Starptautiskā vadības attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas reitingā Latvija 2024. gadā ieņēma 45. vietu no 67 valstīm, atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas. Lai gan 2011. gadā Economist Intelligence Unit Latviju ierindoja 34. vietā IT industrijas konkurētspējas ziņā, pēdējos gados progress ir bijis lēnāks.
Eksperti, piemēram, “Accenture” vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis, 2025. gadā uzsvēra nepieciešamību Latvijas IT uzņēmumiem vairāk fokusēties uz eksportu un globālajiem tirgiem, nevis tikai uz valsts pasūtījumiem. Viņš arī norādīja uz izaicinājumiem, ko rada mākslīgā intelekta (MI) attīstība, kas prasa meklēt jaunu pievienoto vērtību, jo konkurētspēja vairs nevar balstīties tikai uz cenu. Nozares attīstību kavē arī pieredzējušu IKT speciālistu trūkums un potenciālās problēmas ar jauno speciālistu nodarbinātību MI risinājumu dēļ.
Inovācijas un atbalsta mehānismi
Latvijas uzņēmumi arvien vairāk apzinās IKT risinājumu nozīmi biznesa attīstībā un konkurētspējā. 2024. gadā 38% uzņēmumu IKT lomu vērtēja kā nozīmīgu, un Latvijas uzņēmumu digitālā brieduma līmenis (43%) pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju. Lai veicinātu inovācijas un eksportu, tiek īstenoti dažādi atbalsta mehānismi.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citiem partneriem ik gadu organizē “Eksporta un inovācijas balvu”, godinot uzņēmumus par izciliem sasniegumiem eksportā un jaunu, inovatīvu produktu radīšanā. 2024. gada decembrī Ministru kabinets apstiprināja atbalsta programmu jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, paredzot vairāk nekā 11 miljonus eiro finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru. Šīs iniciatīvas ir būtiskas, lai stiprinātu Latvijas tehnoloģiju eksportu un veicinātu valsts starptautisko konkurētspēju nākotnē.