Latvijas pozīcija ES daudzgadu budžeta sarunās
Latvija aktīvi iesaistās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunās, stratēģiski formulējot savas nacionālās intereses un prioritātes. Pašreizējais ES daudzgadu budžets (2021–2027) Latvijai ir nodrošinājis aptuveni 10 miljardus eiro, un kopējais pieejamais finansējums no ES budžeta un Ekonomikas atveseļošanas instrumenta ir 12,92 miljardi eiro, no kuriem 10,44 miljardi eiro ir granti. ES budžeta finansējums ik gadu veido ap 10–15% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un ap 40–50% no publisko investīciju kopapjoma Latvijā.
Prioritātes nākamajam ES budžetam (2028–2034)
Gatavojoties nākamajam ES daudzgadu budžeta periodam (2028–2034), kura regulas priekšlikumus Eiropas Komisija publicēja 2025. gada 16. jūlijā, Latvija ir apstiprinājusi četras galvenās nacionālās prioritātes. Saeimas Eiropas lietu komisija sākotnējo nacionālo pozīciju apstiprināja 2025. gada 15. janvārī.
- Drošība un aizsardzība: Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, drošība ir viena no centrālajām prioritātēm. Latvija iestājas par finansējuma pieaugumu drošības un aizsardzības jautājumiem, tostarp austrumu robežas stiprināšanai, militāro spēju un militārās industrijas attīstībai.
- Kohēzijas politika: Latvija uzsver nepieciešamību saglabāt Kohēzijas politikas finansējumu esošajā līmenī un panākt papildu līdzekļus kā ES austrumu pierobežas valstij, ņemot vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu radītās sekas. Pašreizējā periodā (2021–2027) Latvijai kohēzijas politikas fondiem atvēlēti 4,6 miljardi eiro.
- Kopējā lauksaimniecības politika (KLP): Latvijas mērķis ir panākt lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai tie sasniegtu vismaz ES vidējo līmeni. Pašlaik Latvijas lauksaimnieki saņem 66–73% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa, un ir bažas par iespējamu finansējuma samazinājumu KLP budžetā.
- Rail Baltica: Lai nodrošinātu šī stratēģiski svarīgā projekta realizāciju, Latvija iestājas par pietiekamu finansējumu no Eiropas Infrastruktūras savienojamības instrumenta.
Sarunu process un Latvijas loma
Sarunas par ES daudzgadu budžetu ir viens no smagākajiem lēmumu pieņemšanas procesiem ES, jo gala lēmums tiek pieņemts vienprātīgi ar visu dalībvalstu piekrišanu un Eiropas Parlamenta apstiprinājumu. Latvijā sarunu procesu vada Ārlietu ministrija, ciešā sadarbībā ar citām nozaru ministrijām un iesaistot nevalstiskā sektora partnerus. Latvija iestājas par ES budžeta kopapjoma palielināšanu un neatbalsta Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmu apvienošanu vienā finansējuma sadales mehānismā.
ES fondu finansējums ir būtiski veicinājis Latvijas ekonomikas izaugsmi, sasniedzot vēsturiski lielāko pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam – 9,1% 2025. gadā. Tas apliecina ES investīciju nozīmi Latvijas attīstībā un nepieciešamību aktīvi aizstāvēt valsts intereses nākamajās budžeta sarunās.