Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu
Vēsturisks solis Baltijas valstu enerģētiskajā neatkarībā tika sperts 2025. gada 9. februārī, kad Igaunija, Latvija un Lietuva veiksmīgi sinhronizēja savus elektrotīklus ar Kontinentālās Eiropas tīklu (CEN). Šis notikums sekoja atvienošanās procesam no padomju laika BRELL enerģijas loka (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva) 2025. gada 8. februārī, tādējādi pilnībā atbrīvojoties no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu ietekmes.
Šis projekts, kas tika koordinēts ar Eiropas Komisijas un Eiropas Pārvades sistēmu operatoru tīkla (ENTSO-E) atbalstu, ir saņēmis ievērojamu Eiropas Savienības finansējumu, pārsniedzot 1,23 miljardus eiro dotācijās no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Sinhronizācija ne tikai veicina visas Savienības piegādes drošību, bet arī atbalsta atjaunojamās enerģijas integrāciju sistēmā.
Gāzes infrastruktūras attīstība un reģionālā drošība
Latvijas un Lietuvas sadarbība ir būtiska arī gāzes sektorā. 2022. gada 1. maijā tika nodots ekspluatācijā Gāzes starpsavienojums Polija–Lietuva (GIPL), kas savieno Baltijas un Somijas gāzes tirgus ar Poliju un pārējo Eiropas Savienību. Šis 508 km garais cauruļvads, kura būvniecībā ES līdzfinansējums bija 266,3 miljoni eiro, ir būtiski stiprinājis reģiona enerģētisko neatkarību, nodrošinot gāzes plūsmu abos virzienos un palielinot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izmantošanas iespējas.
Būtisku lomu reģionālās gāzes piegādes stabilitātes nodrošināšanā spēlē arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) Latvijā, kas ir vienīgā funkcionējošā krātuve Baltijas valstīs. Tās pašreizējā aktīvā jauda ir līdz 2,3 miljardiem kubikmetru, kas atbilst aptuveni trešdaļai no kopējā gāzes patēriņa Somijā un Baltijas valstīs. Notiek krātuves modernizācija, lai palielinātu tās izņemšanas jaudu un uzlabotu piegādes drošību reģionā.
Atjaunojamā enerģija un nākotnes projekti
Latvija un Lietuva aktīvi strādā pie atjaunojamo energoresursu integrācijas un jaunu starpsavienojumu attīstības. 2026. gada 18. februārī Lietuvas, Latvijas un Vācijas enerģētikas ministri parakstīja kopīgu nodomu deklarāciju par “Baltic-German PowerLink” hibrīda jūras elektropārvades starpsavienojuma izpēti. Šis projekts paredz aptuveni 600 km garu zemūdens kabeļu savienojumu ar 2 GW jaudu, kas savienotu Baltijas valstis un Vāciju, vienlaikus integrējot jūras vēja enerģijas jaudas. Plānots, ka projekts varētu tikt pabeigts līdz 2035.–2037. gadam.
Vēl viens nozīmīgs nākotnes sadarbības virziens ir oglekļa uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas (CCS) tīkla attīstība. Klaipēdā, Lietuvā, tiek plānots izveidot CO₂ pārkraušanas termināli ar aptuveni 2,8 miljoniem tonnu CO₂ gadā, kas apkalpotu rūpnieciskos emitentus Lietuvā un Latvijā, kā arī plašākā Baltijas reģionā. Termināla komerciālā darbība paredzēta 2030. gadā. Šie projekti apliecina Baltijas valstu apņemšanos veidot ilgtspējīgu un drošu enerģētikas nākotni.