Latvijas Lauku attīstības programma: ES finansējums un mērķi
Latvijas Lauku attīstības programma (LAP) ir stratēģisks dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un instrumentus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. Tā ir neatņemama Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sastāvdaļa, ko bieži dēvē par KLP “otro pīlāru”, papildinot tiešo maksājumu sistēmu un lauksaimniecības tirgu pārvaldības pasākumus. Programmas galvenais mērķis ir uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju, veicināt ilgtspējīgu resursu pārvaldību un atbalstīt lauku ekonomikas pāreju uz mazoglekļa un klimata pārmaiņām noturīgu modeli.
LAP 2014-2020: Ieguldījumi un pārejas periods
Iepriekšējā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijas lauku saimniecību attīstībai bija pieejami 1,531 miljardi eiro. Šie līdzekļi tika izmantoti saimniecību paplašināšanai un modernizācijai, ēku būvei, tehnikas un iekārtu iegādei, kā arī vides labiekārtošanai un publisko pakalpojumu dažādošanai. Lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību, ES noteica pārejas periodu 2021. un 2022. gadam, kura laikā tika pagarināta LAP 2014.–2020. īstenošana. Šajā periodā valsts budžetā tika paredzēti 518,3 miljoni eiro, no kuriem 123 miljoni bija Latvijas līdzfinansējums.
KLP Stratēģiskais plāns 2023-2027: Jaunais periods un mērķi
Jaunais KLP stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam apvieno trīs atbalsta instrumentus: tiešos maksājumus, sektorālās atbalsta intervences un lauku attīstības atbalsta pasākumus. Kopējais ES piešķirtais finansējums KLP Latvijai šajā periodā ir 3,324 miljardi eiro, kas ir par 637 miljoniem eiro jeb 24% vairāk nekā iepriekšējā periodā. No šīs summas 2,5 miljardi eiro ir paredzēti KLP stratēģiskā plāna īstenošanai, ar 1,714 miljardiem eiro tiešajiem maksājumiem un 0,791 miljardu eiro lauku attīstības pasākumiem.
Atbalsta virzieni un prioritātes
KLP stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam nosaka vairāk nekā 80 atbalsta pasākumus jeb intervences. Lielākā finansējuma daļa ir paredzēta KLP vides un ekonomisko mērķu sasniegšanai, ar 48% no ES finansējuma novirzītiem vides un klimata jautājumiem. Svarīgākie atbalsta virzieni ietver:
- Bioloģiskā lauksaimniecība un agrovide: 280,9 miljoni eiro. Lauksaimnieki var bez ierobežojumiem uzņemties jaunas daudzgadu saistības šajos atbalsta pasākumos.
- Mežsaimniecība: 28,6 miljoni eiro.
- Lauku teritoriju attīstība (LEADER) un īsās piegādes ķēdes: 86,8 miljoni eiro.
- Risku pārvaldība: 37,6 miljoni eiro.
- Investīcijas mazajās lauku saimniecībās: Atbalsts to konkurētspējas un produktivitātes palielināšanai, piemēram, putnkopības nozarē biodrošības pasākumu īstenošanai, ar pieejamo finansējumu 1,5 miljoni eiro 2026. gadā.
Plāns paredz arī sociālo nosacījumu sistēmas ieviešanu no 2025. gada, sasaistot KLP maksājumus ar ES darba standartu ievērošanu, kā arī kūdrāju un mitrāju aizsardzību lauksaimniecības zemēs. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi grozījumus plānā, vienkāršojot atbalsta saņemšanu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, tostarp attiecībā uz apdrošināšanas prēmijām un nemateriālajām investīcijām kooperatīviem.
Kopējā ietekme
Kopumā Latvijas lauksaimniekiem Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros 20 gadu laikā ir izmaksāti 8,2 miljardi eiro, no kuriem 3,844 miljardi eiro ir novirzīti lauku attīstības pasākumiem. Šis finansējums ir būtisks, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamu, drošu un kvalitatīvu Latvijā ražotu pārtiku, uzlabotu lauksaimnieku konkurētspēju un veicinātu ilgtspējīgu attīstību lauku apvidos.