Latvijas Ceļš uz Kosmosu: Asociētā Dalība EKA
Latvija ir veikusi nozīmīgus soļus kosmosa tehnoloģiju nozares attīstībā, kļūstot par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti 2020. gada 27. jūlijā. Šis statuss, kas noslēgts uz septiņiem gadiem, būvēts uz iepriekšējās sadarbības līguma pamata, kas tika parakstīts jau 2009. gadā. Asociētā dalība EKA nodrošina Latvijas uzņēmumiem un pētniecības iestādēm piekļuvi EKA programmām, finansējumam un plašam Eiropas kosmosa industrijas tīklam.
Ekonomiskais Ieguldījums un Projekti
Latvijas dalība EKA programmās sniedz taustāmu ekonomisko pienesumu. Laikā no 2021. gada līdz 2025. gada jūnijam Latvijas organizācijām EKA programmās piešķirts finansējums 12,1 miljona eiro apmērā, atbalstot 73 projektu īstenošanu. Katrs EKA programmās ieguldītais eiro rada 1,4 eiro kopējo pienesumu Latvijas ekonomikai, nodrošinot kopējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pienesumu 13,4 miljonu eiro apmērā.
Latvijas uzņēmumi aktīvi iesaistās starptautiskos kosmosa projektos:
- SIA Allatherm izstrādā ksenona sūkni un ESPRIT siltuma vadības sistēmu Mēness stacijai Lunar Gateway, piesaistot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro EKA finansējuma.
- SIA Eventech piedalās EKA misijā „Hēra”, izstrādājot precīzus laika mērītājus, altimetru un LIDAR tehnoloģijas, ar līgumiem gandrīz 1,9 miljonu eiro apmērā.
- Deep Space Energy attīsta radioizotopu enerģijas ģeneratorus kosmosa un aizsardzības lietojumiem, piesaistot 350 000 eiro sēklas finansējumu un 580 000 eiro no EKA, NATO DIANA un Latvijas valdības. Tas ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas uzņemts NATO DIANA programmā.
- RD Alfa Microelectronics izstrādā sertificētas un radiācijai noturīgas mikroshēmas, saņemot 1,3 miljonus eiro EKA finansējuma.
- SIA Fiber Optical Solution ražo optiskos žiroskopus un navigācijas iekārtas, kas ir retas un augsti pieprasītas tehnoloģijas pasaules mērogā.
Infrastruktūra un Inovācijas
Latvijā ir aptuveni 50 uzņēmumu un organizāciju, kas aktīvi darbojas kosmosa nozarē, aptverot infrastruktūru, tehnoloģijas, datus un zinātni. Nozīmīgs infrastruktūras objekts ir Irbenes radioteleskops, kas ir lielākais Ziemeļeiropā un tiek izmantots satelītkomunikācijā un zinātniskajā pētniecībā.
2024. gada 13. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrā tika atklāts EKA Biznesa inkubācijas centrs “ESA BIC Latvia”. Tas plāno atbalstīt vismaz 12 jaunuzņēmumus piecu gadu laikā, nodrošinot finansiālu atbalstu līdz 60 000 eiro un divu gadu biznesa koučingu. Viens no pirmajiem inkubatora uzņēmumiem ir “NRG Solutions”, kas izmanto Zemes novērošanas datus nekustamā īpašuma novērtēšanai.
Starptautiskā Sadarbība un Nākotnes Perspektīvas
Latvija aktīvi stiprina savu starptautisko sadarbību kosmosa jomā. 2024. gadā Latvija pievienojās ANO Kosmosa telpas miermīlīgas izmantošanas komitejai, bet 2025. gadā oficiāli kļuva par Kosmosa telpas līguma (1967) dalībvalsti un pievienojās Artemis nolīgumiem par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti. Notiek arī cieša sadarbība ar Indijas Kosmosa izpētes organizāciju tādās jomās kā satelītdatu apstrāde mežu pārvaldībā, radioizotopu enerģijas avoti un kvantu komunikācija.
Latvijas Kosmosa stratēģija 2021-2027, kas tika atjaunota 2024. gadā, nosaka nacionālās prioritātes: satelītdatos balstītu pakalpojumu attīstību mežu un zemes pārvaldībā, kā arī nišas tehnoloģiju izcilību. 2020. gadā tika izveidots Latvijas Kosmosa birojs, lai koordinētu Latvijas dalību EKA un ES programmās. Šīs iniciatīvas, kopā ar izglītības programmām un starptautiskām konferencēm, piemēram, “Big Data from Space 2025” Rīgā, apliecina Latvijas apņemšanos kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas kosmosa ekosistēmā.