Latvijas iedzīvotāju skaits: Vispārējs pārskats
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, lai gan pēdējos gados vērojamas niansētas tendences. 2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 11,1 tūkstoti mazāk nekā gadu iepriekš. Šis samazinājums par 0,6% 2023. gadā bija straujākais Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja jau 1,857 miljoni iedzīvotāju.
Kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 796 tūkstošiem jeb 29,8%. Galvenie iedzīvotāju skaita samazinājuma faktori ir negatīvs dabiskais pieaugums (mirušo pārsvars pār dzimušajiem) un migrācija.
Dzimstība un mirstība
Dzimstības rādītāji Latvijā sasnieguši vēsturiski zemu līmeni. 2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2022. gadā un par 16,8% mazāk nekā 2021. gadā. Šis ir zemākais dzimstības līmenis pēdējo simt gadu laikā. 2022. gadā dzimstības koeficients bija 8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet auglības līmenis 2023. gadā bija 1,6 bērni uz sievieti.
Mirstības rādītāji 2023. gadā uzrādīja samazinājumu – nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr mirušo skaits joprojām ievērojami pārsniedz dzimušo skaitu, veidojot negatīvu dabisko pieaugumu. 2023. gadā tas bija 13,5 tūkstoši cilvēku. 2022. gadā mirstības koeficients bija 16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Migrācijas ietekme
Starptautiskā migrācija ir kļuvusi par būtisku faktoru iedzīvotāju skaita izmaiņās. 2023. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2415 cilvēkiem. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu. Neskaitot Ukrainas bēgļus, 2023. gadā pirmoreiz kopš 1990. gada Latvijā atgriezās vairāk iedzīvotāju, nekā devās prom.
Tomēr 2024. gadā migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits atkal samazinājās par 4,2 tūkstošiem jeb 0,2%. Pērn no Latvijas izbrauca 18,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem 5056 jeb 27,6% bija Ukrainas kara bēgļi.
Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra
Latvijas sabiedrība turpina novecošanās procesu. 2025. gada sākumā 63,0% iedzīvotāju bija darbspējas vecumā (15–64 gadi), 15,1% bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet seniori (65 gadi un vairāk) veidoja 21,9% no visiem iedzīvotājiem. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,5 gadi.
Latvijā ir viens no lielākajiem sieviešu pārsvariem pār vīriešiem Eiropas Savienībā. 2025. gada sākumā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes. Lai gan jaundzimušo zēnu ir nedaudz vairāk, sievietes dzīvo ilgāk, kas veido šo dzimumu disbalansu.
Etniskais sastāvs un nākotnes prognozes
2023. gadā latvieši veidoja 62,4% no iedzīvotāju kopskaita, kam sekoja krievi (23,7%), baltkrievi (3,0%) un ukraiņi (3,0%). Vērojams latviešu īpatsvara pieaugums.
Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 1,5–1,7 miljoniem līdz 2050. gadam. Eurostat prognozes paredz negatīvu dabisko pieaugumu un negatīvu starptautiskās migrācijas saldo vismaz līdz 21. gadsimta vidum.