Ievads: Biotehnoloģija kā stratēģiska prioritāte
Latvijas biotehnoloģiju nozare ir atzīta par zināšanu ietilpīgu un stratēģiski svarīgu jomu ar ievērojamu attīstības potenciālu. Tās izaugsmi veicina gan valsts atbalsts, gan starptautiskā sadarbība, fokusējoties uz inovāciju komercializāciju un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu.
Šā gada martā Rīgā norisinājās Latvijas–Čehijas biznesa forums “Partnerības aizsardzības un drošības jomā, un biotehnoloģijās”, kurā tika uzsvērtas sadarbības iespējas divējāda lietojuma inovāciju un biotehnoloģiju sektoros. Forumu atklāja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Čehijas Republikas prezidents Petrs Pavels, apliecinot abu valstu interesi stiprināt ekonomisko un pētniecisko sadarbību.
Vadošie pētniecības centri un to specializācija
Latvijā biotehnoloģijas pētniecībā un izglītībā vadošo lomu ieņem divas galvenās institūcijas: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC).
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) Jelgavā īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. LBTU ik gadu realizē aptuveni 200 zinātniskos pētniecības projektus, no kuriem aptuveni trešdaļa ir starptautiska mēroga. Universitātē darbojas unikāls Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centrs, kas specializējas zilajā biotehnoloģijā, zivju apstrādē, pārstrādē un uzglabāšanā, izmantojot 60 eksperimentālas iekārtas.
- Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir vadošā iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā. Kopš dibināšanas 1993. gadā BMC veic fundamentālos un lietišķos pētījumus cilvēka ģenētikā, slimību un vēža izpētē, strukturālajā bioloģijā, biotehnoloģijā un virusoloģijā. Centram ir pieci servisa centri, tostarp Genoma centrs un Rekombinanto proteīnu biotehnoloģiju servisa centrs, kas nodrošina modernu pētniecības infrastruktūru.
Inovācijas un starptautiskā sadarbība
Latvijas biotehnoloģijas nozare aktīvi iesaistās starptautiskos projektos un veicina inovāciju komercializāciju. Piemēram, BMC sadarbībā ar Šveices uzņēmumu izstrādāja COVID-19 vakcīnas prototipu un veic SARS-CoV-2 vīrusa monitoringu notekūdeņos. Uzņēmumi, piemēram, AS BIOLAT, regulāri piedalās starptautiskās izstādēs, piemēram, CPhI Worldwide, lai veidotu jaunus biznesa kontaktus un veicinātu eksportu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka Latvijas un Čehijas uzņēmumu un pētniecības institūciju sadarbībai ir liels potenciāls zināšanu ietilpīgās nozarēs, ļaujot apvienot zinātni, uzņēmējdarbību un starptautisku finansējumu, lai idejas pārvērstu tirgū konkurētspējīgos risinājumos.
Nākotnes perspektīvas un attīstības virzieni
Lai stiprinātu Latvijas zinātnisko izcilību un starptautisko konkurētspēju dzīvības zinātņu jomā, līdz 2026. gada vidum tiks izveidots jauns valsts zinātniskais institūts – Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts. Tas taps, apvienojot Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Šis solis veicinās resursu efektīvāku izmantošanu un zināšanu pārnesi industrijā.
Biotehnoloģija Latvijā tiek attīstīta arī bioekonomikas kontekstā, ar mērķi izmantot jaunas pētniecības iespējas sociālo, vides un ekonomikas problēmu risināšanā, piemēram, pieaugošo pieprasījumu pēc drošākas pārtikas un atjaunojamo bioresursu ilgtspējīgas izmantošanas. Lai gan biotehnoloģija ir zināšanu intensīva nozare, kas prasa ievērojamu pētniecisko kapacitāti, Latvijas centieni veidot spēcīgus pētniecības centrus un veicināt starptautisko sadarbību liecina par apņēmību šo nozari attīstīt.