Deinstitucionalizācijas mērķis un progress
Latvijā kopš 2015. gada tiek īstenots plašs deinstitucionalizācijas (DI) process, kura galvenais mērķis ir nodrošināt, ka bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, aug ģimeniskā vidē, nevis ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Šis process, kas sākotnēji plānots līdz 2023. gadam, turpinās ar Eiropas Savienības fondu atbalstu arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā, veidojot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.
DI mērķis ir novērst situācijas, kad bērniem jāpārceļas uz institūcijām, jo nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā. Tiek veidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un citi pakalpojumi, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā.
Bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē un audžuģimenes
2023. gada beigās ārpusģimenes aprūpē Latvijā kopumā atradās 5286 bērni. No tiem 1323 bērni tika aprūpēti audžuģimenēs, 3445 bērni bija nodoti aizbildnībā, bet 518 bērni atradās aprūpes iestādēs. Tomēr jaunākie dati par 2024. gadu liecina, ka bērnu aprūpes iestādēs atradās 586 bērni, kas ir augstākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Kopumā ārpusģimenes aprūpē 2024. gada beigās bija 5341 bērns.
Diemžēl audžuģimeņu skaits Latvijā turpina samazināties. Ja 2021. gadā bija 795 audžuģimenes, tad 2024. gadā to skaits bija sarucis līdz 684, bet 2025. gada maijā – 711. Tas rada arvien lielākas grūtības nodrošināt ģimenisku vidi visiem bērniem, kam tā nepieciešama, īpaši pusaudžiem.
Izaicinājumi un atbalsts audžuģimenēm
Audžuģimeņu skaita samazināšanās iemesli ir dažādi, tostarp ģeopolitiskā situācija, finansiālās grūtības, bailes no nezināmā un audžuvecāku izdegšana. Arvien sarežģītāk ir atrast ģimenes, kas būtu gatavas uzņemt pusaudžus vai bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē, tiek ieviestas specializētās audžuģimenes: krīzes audžuģimenes, kas gatavas uzņemt bērnu jebkurā diennakts laikā, un specializētās audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Finansiālais atbalsts audžuģimenēm tiek palielināts – no 2026. gada pabalsts bērna uzturam tiks piesaistīts 50% vai 60% no minimālās algas, bet atbalsts specializētajām audžuģimenēm sasniegs 1560 eiro mēnesī.
Audžuģimenēm pieejami arī psihosociāli un praktiski atbalsta pakalpojumi, ko sniedz 12 ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri visā Latvijā. Tie piedāvā individuālas konsultācijas, psihologu atbalstu, mācības un atbalsta grupas.
Bāriņtiesu reforma un nākotnes perspektīvas
Latvijā notiek arī bāriņtiesu sistēmas reforma, lai stiprinātu to kapacitāti bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Tiek plānots samazināt bāriņtiesu kompetenci notariālo funkciju izpildē, lai tās varētu vairāk koncentrēties uz savu pamatfunkciju. Tiek ierosināta arī jaunas, specializētas ģimenes tiesu sistēmas izveide, lai nodrošinātu profesionālāku lēmumu pieņemšanu un efektīvāku bērnu tiesību aizsardzību.
Lai gan virzība uz bērnu aprūpi ģimeniskā vidē ir skaidra, nepietiekamais audžuģimeņu skaits un bērnu skaita pieaugums institūcijās norāda uz nepieciešamību turpināt aktīvu darbu pie sistēmas pilnveides un sabiedrības iesaistes veicināšanas.