Ievads: Latvijas pārtapšana no saņēmējas par donorvalsti
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, Latvija ir veikusi nozīmīgu transformāciju, pārejot no starptautiskās palīdzības saņēmējas statusa uz donorvalsts lomu. Šis process ir apliecinājis Latvijas apņemšanos sniegt ieguldījumu globālajā attīstībā un atbalstīt attīstības valstis ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi. 2024. gadā tiek atzīmēti 25 gadi, kopš Latvija kļuva par donorvalsti, kas ir būtisks pavērsiens tās ārpolitikā.
Politikas ietvars un prioritātes
Latvijas attīstības sadarbības politika balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Dienaskārtību ilgtspējīgai attīstībai 2030, kas ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Galvenie politikas virzieni ir noteikti Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
Tematiskās prioritātes ietver mieru, taisnīgumu un stipras institūcijas (IAM 16), dzimumu līdztiesību (IAM 5), kvalitatīvu izglītību (IAM 4), labu darbu un ekonomisko izaugsmi (IAM 8), klimata rīcību (IAM 13) un sadarbību mērķu īstenošanai (IAM 17). Īpaša uzmanība tiek pievērsta digitalizācijai kā attīstības veicinātājam.
Finansējums un sasniegumi
2023. gadā Latvija pirmo reizi izpildīja starptautiskās saistības, novirzot 0,33% no sava bruto nacionālā ienākuma (BNI) oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP). Kopējais OAP apjoms sasniedza 142,31 miljonu ASV dolāru (131,61 miljonu eiro). No tiem 78,33 miljoni ASV dolāru (72,44 miljoni eiro) tika novirzīti divpusējai sadarbībai, bet 63,98 miljoni ASV dolāru (59,17 miljoni eiro) – daudzpusējai sadarbībai, galvenokārt iemaksām starptautiskajās organizācijās. Būtisku daļu no finansējuma veidoja atbalsts Ukrainai (22,03 miljoni ASV dolāru) un Ukrainas bēgļiem (43,25 miljoni ASV dolāru).
Ģeogrāfiskās un tematiskās darbības jomas
Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes ir ES Austrumu partnerības valstis (Ukraina, Moldova, Armēnija, kā arī atbalsts Baltkrievijas un Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem), Centrālāzijas valstis (Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna) un Āfrikas valstis, kā arī vismazāk attīstītās valstis.
Atbalsts tiek sniegts publiskās pārvaldes spēju un tiesiskuma stiprināšanā, uzņēmējdarbības attīstībā, demokrātiskas līdzdalības un dzimumu līdztiesības veicināšanā, kā arī izglītības un klimata jomās. Digitalizācija kalpo kā atbalsta instruments visās minētajās jomās.
Institucionālais ietvars un nākotnes virzieni
Latvijas attīstības sadarbības politiku izstrādā un īsteno Ārlietu ministrija. Kopš 2022. gada 1. janvāra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pilda Attīstības sadarbības aģentūras funkcijas Latvijā, ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju. 2024. gada oktobrī CFLA ieguva Eiropas Komisijas (EK) pīlāru akreditāciju, kas ļauj aģentūrai tiešā veidā pārvaldīt EK deleģētās attīstības sadarbības grantu programmas un projektus.
2025. gada 19. martā Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 33. Attīstības palīdzības komitejas (DAC) dalībvalsti, kas ir nozīmīgs solis Latvijas iesaistē starptautiskajos attīstības sadarbības standartu veidošanas procesos. No 2025. gada Latvijas attīstības sadarbības politiku un projektus vienos jauns zīmols – “LATDEV” (Latvijas devums).
Sabiedrības atbalsts un jaunais zīmols
Latvijas sabiedrības atbalsts palīdzības sniegšanai valstīm ārpus ES ir konstanti audzis, sasniedzot 91% 2022. gadā, kas pārsniedz Pamatnostādnēs nosprausto 85% mērķi 2027. gadam. Tas liecina par plašu atbalstu Latvijas ieguldījumam globālajā attīstībā un solidaritāti ar attīstības valstīm.