ES fondu loma Latvijas reģionālajā attīstībā
Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi ir stūrakmens Latvijas reģionu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanā. Tie palīdz mazināt reģionālās atšķirības un veicina ilgtspējīgu izaugsmi visā valstī. ES fondi tiek pārvaldīti pēc dalītās pārvaldības principa, ko kopīgi nodrošina Eiropas Komisija un dalībvalstis.
Latvijā Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un Kohēzijas fondu (KF) pārrauga Finanšu ministrija, savukārt Lauku attīstības fondu un Jūrlietu un zivsaimniecības fondu administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pilda sadarbības iestādes funkcijas, nodrošinot projektu atlasīšanu un līgumu slēgšanu.
2021.–2027. gada plānošanas periods un prioritātes
Pašreizējā ES fondu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam Latvijai ir pieejami 4,2 miljardi eiro. Investīcijas tiek novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, tostarp viedākai, zaļākai, ciešāk savienotai, sociālākai un iedzīvotājiem tuvākai Eiropai, kā arī taisnīgai pārejai uz klimatneitralitāti.
Lielākie ieguldījumi koncentrējas uz pētniecību, prasmju attīstību, uzņēmējdarbības atbalstu, digitalizāciju, klimatneitralitāti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides aizsardzību. Līdz 2025. gada decembrim projektu atlases ir izsludinātas par 90% no pieejamā finansējuma, un līgumi noslēgti par aptuveni 2,5 miljardiem eiro.
Investīcijas Latvijas reģionos
ES struktūrfondi sniedz taustāmu atbalstu dažādās nozarēs visos Latvijas reģionos:
- Izglītība: Deviņas pašvaldības, tostarp Dobeles, Ludzas, Ogres, Preiļu, Ropažu, Saldus, Tukuma, Valmieras novadi un Rēzeknes valstspilsēta, investēs vairāk nekā 8,5 miljonus eiro vispārējās izglītības iestāžu modernizācijā, īpaši veidojot un uzlabojot STEM kabinetus. Vēl 18 pašvaldības saņems vairāk nekā 35 miljonus eiro skolu modernizācijai līdz 2028. gada beigām.
- Uzņēmējdarbība: No Taisnīgas pārkārtošanās fonda pieejami gandrīz 12 miljoni eiro uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajos reģionos, ar projektu iesniegšanas termiņu līdz 2025. gada 14. februārim.
- Viedās pašvaldības: Apstiprināti desmit projekti ar kopējo finansējumu 18,26 miljonu eiro apmērā, lai ieviestu viedos risinājumus pašvaldībās. Piemēram, Kurzemē tiks veidots digitālais dvīnis, Rīgā – vienota mobilitātes datu ekosistēma, bet Vidzemē – autonomi drošības risinājumi.
- Drošība un aizsardzība: Latvija pielāgo ES fondu ieguldījumus drošības stiprināšanai, novirzot 245,9 miljonus eiro militārās mobilitātes un aizsardzības infrastruktūras stiprināšanai (tostarp Rail Baltica lidostas “Rīga” savienojumam), kā arī 53,4 miljonus eiro divējāda lietojuma infrastruktūrai un civilo spēju stiprināšanai.
Ietekme un nākotnes perspektīvas
ES struktūrfondu projekti ir būtiski Latvijas reģionu attīstībai, veicinot inovācijas, uzlabojot infrastruktūru un paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Lai gan iepriekšējos periodos ir bijuši izaicinājumi ar projektu ieviešanas kavēšanos, piemēram, Rail Baltica un Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā, tiek nodrošināta mērķtiecīga uzraudzība un risku vadība. Finanšu ministrija prognozē būtisku izmaksātā ES fondu atbalsta palielinājumu turpmākajos gados, sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi.