Ievads Eiropas Sociālo tiesību pīlārā (ESTP)
Eiropas Sociālo tiesību pīlārs (ESTP) ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas tika izveidota 2017. gadā ar mērķi nodrošināt labākus dzīves un darba apstākļus visā Eiropas Savienībā (ES). Pīlārs kalpo kā atsauces sistēma, lai uzraudzītu dalībvalstu nodarbinātības un sociālās politikas rādītājus, veicinot sociālo prioritāšu iekļaušanu visās ES politikas jomās. Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Komisija pauda kopīgu apņemšanos, pieņemot vienotu deklarāciju par ESTP 2017. gada novembrī Gēteborgā.
ESTP 20 pamatprincipi
ESTP ietver 20 pamatprincipus un pamattiesības, kas ir strukturētas trīs galvenajās jomās:
- Vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum: Ietver tādus aspektus kā prasmes, izglītība, mūžizglītība, dzimumu līdztiesība un aktīvs atbalsts nodarbinātībai.
- Taisnīgi darba apstākļi: Aptver drošus un pielāgojamus darba apstākļus, atalgojumu, informāciju par nodarbinātības nosacījumiem, sociālo dialogu un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
- Sociālā aizsardzība un iekļaušana: Nodrošina bērnu aprūpi, minimālos ienākumus, bezdarbnieka pabalstus, invalīdu iekļaušanu, palīdzību bezpajumtniekiem un piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei.
Rīcības plāns un 2030. gada mērķi
2021. gada martā Eiropas Komisija pieņēma Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kas pārvērš principus konkrētās darbībās. Plānā ir ierosināti trīs pamatmērķi, kas jāsasniedz ES līmenī līdz 2030. gadam:
- Vismaz 78% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem.
- Vismaz 60% pieaugušo katru gadu jāpiedalās apmācībā.
- Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaits būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem, tostarp par 5 miljoniem bērnu.
Latvijas iesaiste un izaicinājumi
Latvija ir apņēmusies īstenot ESTP principus. Valsts ratificēja Eiropas Sociālo hartu 2002. gada 31. janvārī un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu 2013. gada 26. martā, pieņemot 88 no tās 98 punktiem. Attiecībā uz 2030. gada mērķiem, Latvija 2019. gadā uzrādīja nodarbinātības rādītāju 77,4% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem, kas ir tuvu izvirzītajam 78% mērķim.
Tomēr izaicinājumi pastāv. 2016. gadā tikai 47,5% pieaugušo Latvijā (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) bija piedalījušies apmācībās pēdējo 12 mēnešu laikā, kas norāda uz nepieciešamību uzlabot pieaugušo iesaisti mūžizglītībā, lai sasniegtu 60% mērķi. Turklāt Latvija joprojām ir starp valstīm, kurās ir liels nabadzības un sociālās atstumtības risks – vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju ir pakļauti šim riskam. Vidējā gada izpeļņa Latvijā 2025. gada janvārī bija 22 293 eiro, kas ir ievērojami zemāka par ES vidējo rādītāju – 37 863 eiro.
Nākotnes perspektīvas
Latvija uzsver nepieciešamību turpināt ESTP principu īstenošanu nodarbinātības, sociālajā un prasmju jomā. Gaidāmā ESTP un tā rīcības plāna pārskatīšana 2025. gadā sniegs svarīgu iespēju pārdomāt pīlāra atbilstību un pietiekamību, lai nodrošinātu taisnīgāku un iekļaujošāku Eiropu.