Dzimumu līdztiesība Latvijas darba tirgū: Vispārējs ieskats
Dzimumu līdztiesība darba tirgū ir viens no galvenajiem labklājības un ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Latvijā šis jautājums tiek risināts, izmantojot integrētu pieeju, kas paredz dzimumu līdztiesības principa iekļaušanu visās nozaru politikās un to īstenošanas posmos. Tomēr, neskatoties uz tiesisko regulējumu, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi darba attiecībās, praksē joprojām pastāv ar dzimumu saistīti stereotipi un aizspriedumi.
Dzimumu atalgojuma atšķirības: Dati un tendences
Viens no būtiskākajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem ir darba samaksas atšķirība starp dzimumiem. 2024. gadā sieviešu vidējā bruto stundas peļņa Latvijā bija par 13,9% zemāka nekā vīriešu. Tas nozīmē, ka par katru vīrieša nopelnīto eiro sieviete saņēma aptuveni 86,1 centu. Salīdzinājumam, 2023. gadā šī atšķirība bija 16,5%, bet 2020. gadā tā sasniedza pat 23,3%. Šie dati liecina par pakāpenisku atalgojuma plaisas samazināšanos pēdējos gados.
Latvijas rādītājs 2024. gadā (13,9%) ir augstāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas bija 11,1%. Atalgojuma atšķirības ir izteiktākas privātajā sektorā (16,1%) nekā sabiedriskajā sektorā (10,6%). Tāpat sievietes, kas strādā pilnu darba laiku, nopelna par 19,9% mazāk nekā vīrieši, savukārt nepilna laika darbinieku vidū atšķirība ir gandrīz divreiz mazāka – 11,2%.
Vislielākās atalgojuma atšķirības 2024. gadā novērotas mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (33,1%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (30,7%), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (29,5%).
Nodarbinātības līmenis un profesiju segregācija
2025. gada 2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi 67,4% un 62,7%). Īpaši liela atšķirība nodarbinātībā vērojama vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, sasniedzot 7,7 procentpunktus. Sievietes biežāk ir nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā. Tāpat sievietes biežāk strādā nepilnu darba laiku.
Lai gan Latvijā sieviešu īpatsvars vadītāju amatos ir salīdzinoši augsts (53,5% starp darba ņēmējiem 2024. gadā), lielāko uzņēmumu valdēs sievietes veido tikai aptuveni vienu ceturtdaļu (23,9%).
Politikas un iniciatīvas dzimumu līdztiesības veicināšanai
Latvijā ir pieņemts Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns (2024—2027), kas ietver pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, darba samaksas atšķirību mazināšanai un ar dzimumu saistītu stereotipu mazināšanai. ES līmenī, Direktīvas 2023/970 par darba samaksas pārredzamību prasības Latvijā jāievieš līdz 2026. gada 7. jūnijam, kas veicinās vienlīdzīgu atalgojumu.
Sabiedrības uztvere un izaicinājumi
Pētījumi liecina, ka sabiedrības viedoklis par atalgojuma vienlīdzību atšķiras starp dzimumiem. 2024. gadā 67% vīriešu uzskatīja, ka Latvijā pastāv vienlīdzība atalgojumā, kamēr starp sievietēm šādu viedokli pauda tikai 29% respondentu. Viens no būtiskiem izaicinājumiem ir nevienlīdzīgs rūpju sadalījums par ģimenes locekļiem, kas ietekmē sieviešu iekļaušanos un noturēšanos darba tirgū. Karjeras pārtraukumi bērnu aprūpes dēļ biežāk skar sievietes, kas var ietekmēt viņu atalgojumu un karjeras izaugsmi.
Secinājumi
Dzimumu līdztiesība Latvijas darba tirgū ir process, kurā vērojami uzlabojumi, īpaši atalgojuma atšķirību mazināšanā. Tomēr joprojām pastāv būtiski izaicinājumi, piemēram, profesiju segregācija, darba un privātās dzīves saskaņošana un sabiedrībā valdošie stereotipi. Turpmāki mērķtiecīgi pasākumi un politikas iniciatīvas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu patiesu vienlīdzību un pilnībā izmantotu abu dzimumu potenciālu Latvijas ekonomikā.