Ievads
Digitālā transformācija ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas valsts pārvaldes attīstības sastāvdaļu, veicinot efektīvāku pakalpojumu sniegšanu un sabiedrības iesaisti. Latvija, kā teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā neliela valsts, ir ieguldījusi ievērojamus resursus digitālo pakalpojumu attīstībā, panākot, ka vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē. Šis progress atspoguļo mērķtiecīgu stratēģisko plānošanu un ciešu sadarbību starp publisko un privāto sektoru.
Stratēģiskais ietvars un atbildīgās institūcijas
Digitālās transformācijas virzību Latvijā nosaka vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments – Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kas tika pieņemtas 2021. gada 6. jūlijā. Par pamatnostādņu īstenošanu atbildīgā institūcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas ar 2024. gada 1. jūliju tiks pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, tādējādi uzsverot tās kompetenci digitālās transformācijas jomā.
Būtiska loma digitalizācijas procesu nodrošināšanā ir arī Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA), kas ir vadošā iestāde e-pārvaldes ieviešanā un nodrošina nepieciešamo IT risinājumu ieviešanu un uzturēšanu. Tā pārvalda tādus risinājumus kā koplietošanas komponentes un datu izplatīšanas tīkls, kas veicina dažādu iestāžu IT sistēmu savietojamību.
E-pakalpojumu attīstība un pieejamība
Latvijas valsts pārvalde ir guvusi ievērojamus panākumus e-pakalpojumu attīstībā. Centrālā platforma valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanai ir portāls Latvija.gov.lv, kurā iedzīvotāji un uzņēmumi var tiešsaistē veikt dažādas administratīvas darbības, piemēram, deklarēt dzīvesvietu, maksāt nodokļus vai pieteikties sociālajiem pabalstiem. Lai nodrošinātu ērtu un drošu piekļuvi šiem pakalpojumiem, Latvijas valdība ir nodrošinājusi bezmaksas digitālās identitātes pieejamību visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem viedkartes vai mobilās aplikācijas formā.
Inovācijas valsts pārvaldē ietver arī mākslīgā intelekta (MI) un valodu tehnoloģiju lietojumu. Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kas nacionālā līmenī ieviesusi pati savu MI valodu tehnoloģiju platformu, kas palīdz ietaupīt laiku un resursus. Tiek attīstīti arī jauni risinājumi, piemēram, sociālo pakalpojumu digitalizācijas platforma, kas radīs vienotu, centralizētu sistēmu sociālo datu pārvaldībai pašvaldībās.
Digitālo prasmju pilnveide
Lai nodrošinātu veiksmīgu digitālo transformāciju, kritiski svarīga ir iedzīvotāju un valsts pārvaldes darbinieku digitālo prasmju attīstība. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ES Struktūrfondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā plāno ieguldīt 3 685 037 eiro projektā „Digitālo prasmju pilnveide”. Tā ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim tiks izglītoti vismaz 1867 valsts un pašvaldību darbinieki kā digitālie mentori.
Iedzīvotājiem ir pieejamas bezmaksas digitālo prasmju apguves iespējas, piemēram, platformās stars.gov.lv un digiprasmes.lv. Šīs programmas piedāvā apmācības trīs līmeņos, sākot no pamata digitālajām prasmēm (datora un viedtālruņa lietošana, interneta pamati) līdz vidējā līmeņa pašapkalpošanās prasmēm (eParaksts, e-adrese, e-veselība).
Nākotnes virzieni un inovācijas
Latvijas digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka piecas attīstības jomas: digitālās prasmes un izglītība, digitālā drošība un uzticamība, telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība, tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija, kā arī inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne. Šīs jomas nodrošina visaptverošu pieeju digitālajai attīstībai, veicinot ne tikai publiskā sektora efektivitāti, bet arī Latvijas konkurētspēju kopumā. Latvija ir izraudzīta par Vācijas publiskās digitalizācijas izstādes „Smart Country Convention 2024” oficiālo partnervalsti, kas apliecina tās progresu un atpazīstamību digitālās transformācijas jomā.