Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Latvijā
Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā ir nozīmīga lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, vides aizsardzību un kvalitatīvas pārtikas ražošanu. Pēc bioloģiski sertificētās platības īpatsvara no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), Latvija ieņem 8. vietu Eiropas Savienībā.
2023. gadā Latvijā bija 3818 bioloģiskās lauksaimniecības operatori, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 4453 operatoriem 2023. gada 1. janvārī un 4121 operatoru 2021. gadā. Šis samazinājums galvenokārt tiek skaidrots ar paaudžu maiņu, saimnieciskās darbības pārtraukšanu, bioloģiskās produkcijas tirgus cenu kritumu un nevēlēšanos uzņemties jaunas piecu gadu saistības. Tomēr, neskatoties uz operatoru skaita svārstībām, bioloģiski sertificēto saimniecību īpatsvars no kopējā saimniecību skaita Latvijā veido 6%, un ir novērojama to īpatsvara palielināšanās tendence.
Sertificētās platības un to pieaugums
Bioloģiski apsaimniekotās platības Latvijā turpina pieaugt. 2023. gadā lauksaimniecībā izmantojamā zeme bioloģiskajās saimniecībās sasniedza 299 255 hektārus, bet 2024. gadā tā palielinājās līdz 308 418 hektāriem. No šīm platībām 2023. gadā 262 467 hektāri bija pilnībā bioloģiski sertificēti (3. gads un vairāk), bet 2024. gadā šis rādītājs pieauga līdz 273 200 hektāriem. Pārejas periodā (1. un 2. gads) 2023. gadā bija attiecīgi 20 221 ha un 16 566 ha, bet 2024. gadā – 15 865 ha un 19 352 ha.
Papildus lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, bioloģiskajā ražošanā tiek iekļautas arī savvaļas platības, piemēram, meži un purvi, kas 2023. un 2024. gadā veidoja aptuveni 448 708 – 448 876 hektārus. Šīs platības ir nozīmīgas bioloģiskās pārtikas un lopbarības ražošanā, kā arī ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā.
Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai
Bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā būtiski ietekmē Eiropas Savienības un nacionālie atbalsta mehānismi. Eiropas Komisija bioloģisko lauksaimniecību uzskata par svarīgu instrumentu ilgtspējīgākai lauksaimniecībai un ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam bioloģiski apsaimniekot 25% no ES lauksaimniecības zemes. Laikposmā no 2014. līdz 2022. gadam lauksaimnieki saņēma aptuveni 12 miljardus eiro bioloģiskās lauksaimniecības prakses atbalstam saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Latvijā Zemkopības ministrija (ZM) un Lauku atbalsta dienests (LAD) nodrošina atbalstu bioloģiskajiem lauksaimniekiem. 2021. un 2022. gadā bioloģiskajai lauksaimniecībai tika novirzīts finansējums 70 miljonu eiro apmērā. KLP ietvaros 2023.–2027. gada plānošanas periodā bioloģiskajiem lauksaimniekiem agrovides pasākumā “Bioloģiskā lauksaimniecība” plānots novirzīt 155 miljonus eiro, no kuriem 99,6 miljoni eiro paredzēti par bioloģiski apsaimniekotām platībām, bet 56,3 miljoni eiro – maksājumiem par dzīvniekiem. Ir pieejams arī atbalsts investīcijām, piemēram, atjaunojamās enerģijas izmantošanai bioloģiskajās saimniecībās.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Lai gan bioloģisko saimniecību skaits kopumā ir pieaudzis (no 2838 saimniecībām 2005. gadā līdz 3610 saimniecībām 2023. gadā), ir vērojamas strukturālas pārmaiņas – samazinās mazo saimniecību skaits, bet pieaug lielo saimniecību skaits un apsaimniekotā platība. Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, ir svarīgi uzlabot gan ES, gan valstu politiku, nodrošinot skaidrus mērķrādītājus un efektīvu progresu uzraudzību.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) aktīvi iesaistās nozares attīstībā, organizējot informatīvus seminārus un kampaņas par bioloģiskās pārtikas pievienoto vērtību un veselīgu uzturu. Turpmākajos gados bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts tiks turpināts, lai veicinātu platību palielināšanos un nodrošinātu tās ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā.