Attālinātā darba izplatība Latvijā
Attālinātais darbs Latvijā piedzīvoja strauju izaugsmi Covid-19 pandēmijas laikā, kļūstot par būtisku darba tirgus elementu. Kamēr 2019. gadā attālināti strādājošo īpatsvars Latvijā bija gandrīz trīs reizes zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju, pandēmijas sākumā, 2020. gada pirmajā ceturksnī, tas sasniedza gandrīz 20% no nodarbināto kopskaita. Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars – 18,9% – tika reģistrēts 2021. gadā pandēmijas ierobežojumu laikā.
Pēc pandēmijas attālinātā darba popularitāte ir stabilizējusies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2024. gadā attālināti strādāja 11,6% jeb 87,9 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu (10,6% jeb 80,9 tūkstoši). 2025. gada trešajā ceturksnī attālināti strādāja 10,2% darba ņēmēju. Aptuveni katrs trešais darbinieks Latvijā pašlaik strādā hibrīddarba vai attālināta darba režīmā.
Vadošās nozares un demogrāfija
Attālinātais darbs visbiežāk tiek veikts nozarēs, kur darbs notiek pie datora. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē attālināti strādā vairāk nekā puse (50,3%) darbinieku, savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību jomā šis rādītājs ir 47,6%. Zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā attālināti strādā nedaudz vairāk par piektdaļu (22,8%) darbinieku.
Demogrāfiskā griezumā 2024. gadā no attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% vīrieši. Salīdzinot ar 2023. gadu, attālināti strādājošo skaits ir audzis vecuma grupā no 15 līdz 54 gadiem (+11%), bet samazinājies pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju grupā (55–74 gadi) par 5,6%.
Attālinātā darba tehnoloģijas un infrastruktūra
Latvijā plašu pāreju uz attālināto darbu veicina labā līmenī esošā interneta infrastruktūra un valsts pārvaldes pakalpojumu augstais digitalizācijas līmenis. E-paraksts un e-identifikācija būtiski atvieglo attālināto darbu. Saziņa un sadarbība parasti notiek, izmantojot e-pastu, videokonferences, tiešsaistes tērzēšanu un tālruni, izmantojot portatīvās ierīces, piemēram, klēpjdatorus, planšetdatorus un viedtālruņus.
Tomēr joprojām pastāv izaicinājumi digitālo rīku un prasmju nodrošināšanā darbiniekiem, kā arī drošu un kvalitatīvu valsts digitālo pakalpojumu tālākā paplašināšanā un procesu digitalizācijā. Latvijas priekšrocības, piemēram, ātrs interneta savienojums un plašs digitālo pakalpojumu spektrs, padara to par pievilcīgu vidi attālinātajam darbam.
Nākotnes tendences un izaicinājumi
Lai gan attālinātā darba īpatsvars ir samazinājies salīdzinājumā ar pandēmijas pīķi, eksperti uzskata, ka hibrīddarbs un attālinātā darba iespējas joprojām būs svarīgs instruments darbaspēka piesaistē, īpaši ņemot vērā darbaspēka trūkumu. Valsts pārvaldē un pašvaldībās notiek diskusijas par klātienes un attālinātā darba līdzsvaru, un pilsoniskā iniciatīva “Manabalss.lv” ir savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, aicinot saglabāt attālinātā darba iespējas valsts sektorā.
Tiek atzīmēts, ka attālinātā darba juridiskais regulējums, īpaši valsts pārvaldes un privātpersonu saziņas jomā, vēl nav pilnībā sakārtots. Valsts kancelejas “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam” ietver “Viedas darba vides izveidi”, kas paredz attālināto darbu un telpu optimizāciju. Tāpat kā pilotprojekts ir atvērts Valsts kopstrādes birojs Cēsīs, kas ļauj darbiniekiem strādāt klātienē reģionos.