Kas ir aprites ekonomika?
Aprites ekonomika ir ilgtspējīgs attīstības modelis, kas paredz produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšanu ekonomikā pēc iespējas ilgāk, vienlaikus samazinot izejvielu patēriņu, atkritumu apjomu un negatīvo ietekmi uz vidi. Atšķirībā no lineārās ekonomikas principa “ņem–ražo–izmet”, aprites ekonomika balstās uz resursu mazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
Stratēģiskais ietvars un mērķi
Latvijā ir izstrādāti vairāki politikas plānošanas dokumenti, kas veicina aprites ekonomikas attīstību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai”. Tāpat ir apstiprināts “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam”, kas iezīmē virzienus šī modeļa ieviešanai. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz resursu produktivitātes mērķi 1,55 eiro/kg.
Pašreizējā situācija un izaicinājumi
Lai gan ir izstrādāti stratēģiski dokumenti, aprites ekonomikas principu ieviešana praksē vēl saskaras ar izaicinājumiem. Saskaņā ar biedrības “CSR Latvia” pētījumu, kas veikts sadarbībā ar “CleanR Grupa” un “Rimi Baltic”, 2025. gadā tikai 24% aptaujāto uzņēmumu un 11% valsts un pašvaldības iestāžu ievieš aprites ekonomiku. 2022. gadā Latvijas aprites materiālu izmantošanas rādītājs bija aptuveni 5,4%, kas ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, 2015. gadā materiālu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 22 tonnas, kamēr ES vidējais rādītājs bija 13 tonnas.
Būtisks izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana. ES un Latvijas mērķis ir līdz 2035. gadam noglabāt poligonos ne vairāk kā 10% no radītajiem atkritumiem. Tomēr 2020. gadā Latvijā šis rādītājs bija 52,8%, kas liecina par augstu risku nesasniegt izvirzīto mērķi. Pozitīva tendence ir bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas obligātums no 2024. gada 1. janvāra.
ES fondu atbalsts un nākotnes perspektīvas
Aprites ekonomikas stratēģijas īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek plānots no ES fondu līdzekļiem, valsts un pašvaldību budžeta, kā arī privātā sektora. Eiropas Zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas ES pārveidot par klimatneitrālu sabiedrību līdz 2050. gadam. 2021.–2027. gada ES fondu plānošanas periodā investīcijas Latvijā tiek novirzītas tādiem mērķiem kā “Viedāka Eiropa” un “Zaļāka Eiropa”, kas tieši atbalsta aprites ekonomikas principus.
Lai veicinātu aprites ekonomikas principu integrāciju pašvaldību darbībā, 2024. gadā tika izstrādāts Latvijas Aprites ekonomikas indekss pašvaldībām. Tas palīdz novērtēt pašvaldību apritīgumu četrās kategorijās: resursu pārvaldība, uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana. Aprites ekonomika sniedz arī jaunas biznesa iespējas, piemēram, dalīšanās, koplietošanas pakalpojumus, labošanu un pārstrādi, un tiek lēsts, ka tā varētu radīt aptuveni 700 000 jaunu darbavietu ES līdz 2030. gadam.