Latvijas Pārtikas Drošība: Marķējums un KvalitāteFoto: Texco Kwok (unsplash.com/@texco)
· 5 min

Latvijas Pārtikas Drošība: Marķējums un Kvalitāte

Ievads: Kāpēc pārtikas drošība ir svarīga

Katru dienu, iepērkoties veikalā, mēs pieņemam lēmumus par to, ko liksim uz sava galda. Šajos lēmumos liela loma ir pārtikas drošībai un kvalitātei. Spēja izprast pārtikas produktu marķējumu un atpazīt kvalitatīvus produktus ir būtiska, lai pasargātu savu un ģimenes veselību.

Latvijā pārtikas aprites uzraudzību nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), īstenojot principu “no lauka līdz galdam”, lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku. Tomēr galvenā atbildība par apzinātu izvēli gulstas uz katru no mums.

Pārtikas marķējums: Tavs galvenais informācijas avots

Pārtikas marķējums ir kā produkta pase, kas sniedz būtisku informāciju par tā sastāvu, izcelsmi un lietošanas drošumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 nosaka vispārīgos principus un prasības pārtikas produktu informācijas sniegšanai patērētājiem visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā.

Obligātā informācija uz iepakojuma

Uz fasētas pārtikas iepakojuma jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai informācijai. Saskaņā ar regulu, obligāti jānorāda šāda informācija:

  • Produkta nosaukums: Tam jābūt precīzam un nedrīkst būt maldinošam.
  • Sastāvdaļu saraksts: Sastāvdaļas norāda dilstošā secībā pēc to svara produkta sastāvā pirms termiskās apstrādes. Ja saraksta sākumā redzams cukurs, sāls vai augu tauki, tas liecina par lielu šo vielu daudzumu.
  • Alergēnu norāde: Vielas vai produkti, kas var izraisīt alerģiju vai nepanesību, jāizceļ ar īpašu fontu, treknrakstu vai citu kontrastu.
  • Neto daudzums: Izteikts gramos, mililitros vai citās atļautās mērvienībās.
  • Derīguma termiņš: Viens no diviem veidiem – “Izlietot līdz” vai “Ieteicams līdz”.
  • Uzglabāšanas un lietošanas nosacījumi: Ja tie ietekmē produkta drošumu vai kvalitāti.
  • Uzturvērtības informācija: Obligāta lielākajai daļai fasēto produktu, norādot enerģētisko vērtību (kcal un kJ), tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukura, olbaltumvielu un sāls daudzumu uz 100 gramiem vai mililitriem.
  • Izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta: Noteiktām produktu grupām, piemēram, medum, olām, gaļai, zivīm.
  • Ražotāja, fasētāja vai izplatītāja nosaukums un adrese: Lai patērētājs varētu sazināties.
  • Partijas numurs: Sākas ar burtu “L”, ja vien nav skaidri atšķirams no citām norādēm.

Derīguma termiņi: Kā tos pareizi saprast

Ir divu veidu derīguma termiņi, un ir ļoti svarīgi saprast to atšķirības, lai izvairītos no pārtikas izšķērdēšanas un saindēšanās riska.

  1. “Izlietot līdz…”: Šī norāde attiecas uz mikrobioloģiski ātrbojīgiem produktiem, piemēram, svaigu gaļu, zivīm, piena produktiem un gataviem ēdieniem. Pēc šī datuma pārtika tiek uzskatīta par nedrošu un to nedrīkst lietot uzturā, pat ja tā izskatās un smaržo labi. Obligāti jāievēro ražotāja norādītā uzglabāšanas temperatūra.
  2. “Ieteicams līdz…”: Šis datums norāda laiku, līdz kuram pārtikas produkts saglabā savas labākās īpašības (garšu, smaržu, tekstūru), ja tiek ievēroti uzglabāšanas nosacījumi. Pēc “Ieteicams līdz…” termiņa beigām produkts joprojām var būt drošs lietošanai, bet tā kvalitāte var būt nedaudz mainījusies. Šāda norāde ir atrodama uz ilgi uzglabājamiem produktiem, piemēram, makaroniem, rīsiem, konserviem, šokolādi un augu eļļu. Kopš 2023. gada 1. aprīļa Latvijā ir paplašināts to produktu klāsts (piemēram, siers, majonēze, UHT piens), kurus var ziedot labdarībai arī pēc “Ieteicams līdz…” termiņa beigām, lai mazinātu pārtikas atkritumu daudzumu.

Alergēni un īpašas diētas

Alerģija vai pārtikas nepanesība var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Tāpēc ES ir noteikti 14 galvenie pārtikas alergēni, kas obligāti jānorāda uz iepakojuma, ja tie ir produkta sastāvā.

Tie ir:

  • Glutēnu saturoši graudaugi (kvieši, rudzi, mieži, auzas u.c.)
  • Vēžveidīgie
  • Olas
  • Zivis
  • Zemesrieksti
  • Sojas pupiņas
  • Piens un piena produkti
  • Rieksti (mandeles, lazdu rieksti, valrieksti, Indijas rieksti u.c.)
  • Selerija
  • Sinepes
  • Sezama sēklas
  • Sēra dioksīds un sulfīti (koncentrācijā virs 10mg/kg vai 10mg/l)
  • Lupīna
  • Gliemji

Vienmēr rūpīgi pārbaudiet sastāvdaļu sarakstu, ja jums vai jūsu ģimenes locekļiem ir alerģijas vai nepanesība.

Uzturvērtības deklarācija

Uzturvērtības deklarācija sniedz detalizētu informāciju par produkta uzturvielu saturu. Tā palīdz pieņemt apzinātus lēmumus, īpaši, ja cenšaties ievērot veselīgu uzturu vai noteiktu diētu.

Pievērsiet uzmanību:

  • Cukura daudzumam: Augsts cukura saturs bieži sastopams saldinātajos dzērienos, konditorejas izstrādājumos un pārstrādātos produktos.
  • Sāls daudzumam: Pārmērīga sāls lietošana var kaitēt veselībai. Ieteicamais sāls patēriņš pieaugušajiem ir ne vairāk kā 5-6 grami dienā.
  • Tauku un piesātināto taukskābju daudzumam: Izvēlieties produktus ar zemāku piesātināto taukskābju saturu.

Lasot uzturvērtības deklarāciju, ņemiet vērā arī porcijas lielumu. Daudzums, ko apēdat, var atšķirties no uz etiķetes norādītās vienas porcijas. Apzināta iepirkšanās, salīdzinot produktu uzturvērtību, var palīdzēt jums izvēlēties veselīgākus variantus, kas atbilst arī jūsu budžetam. Plānojot ģimenes izdevumus, var noderēt arī mūsu algu kalkulators, lai redzētu, cik daudz varat atļauties ieguldīt kvalitatīvā pārtikā.

Izcelsmes valsts un ražotājs

Informācija par produkta izcelsmes valsti un ražotāju ir svarīga ne tikai vietējo ražotāju atbalstam, bet arī pārtikas izsekojamībai. PVD pārtikas inspektoriem ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas apliecina preces izcelsmi un kvalitāti.

Pārtikas kvalitāte: Ko meklēt un kā atpazīt

Marķējums ir svarīgs, bet ne vienmēr vienīgais kvalitātes rādītājs. Svarīgi ir arī izmantot savas maņas un zināšanas.

Vizuālie un smaržas indikatori

Pirms iegādes un lietošanas vienmēr novērtējiet pārtikas produktu ar acīm un degunu:

  • Svaiga pārtika: Vizuāli pievilcīga krāsa, stingra tekstūra, patīkama, raksturīga smarža. Piemēram, svaiga gaļa nedrīkst būt pelēcīga vai ar nepatīkamu smaku.
  • Brīdinājuma zīmes: Izvairieties no produktiem ar pelējumu, nepatīkamu, skābu smaku, gļotainu virsmu vai mainītu krāsu. PVD bieži saņem sūdzības par bojātiem augļiem, dārzeņiem un svaigu gaļu.

Bioloģiskā pārtika un citi sertifikāti

Termini “bioloģisks” un “ekoloģisks” ir aizsargāti un norāda, ka produkts atbilst stingrām bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

Lai atpazītu īstu bioloģisko pārtiku, meklējiet:

  1. ES bioloģiskais marķējums jeb “zaļā ekolapiņa”: Šis logo garantē, ka vismaz 95% produkta lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļu ir ražotas bioloģiski un produkts atbilst stingrai kontroles shēmai.
  2. “Latvijas Ekoprodukts” zīme: Apliecina, ka produkts ir ražots Latvijā, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes un atbilst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas standartiem.

Ja redzat apzīmējumus “bio” vai “eko”, bet nav “zaļās ekolapiņas”, lūdziet pārdevējam uzrādīt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Sertifikātu derīgumu un saimniecību statusu var pārbaudīt PVD reģistrā.

Pārtikas piedevas (E vielas)

Pārtikas piedevas jeb E vielas ir vielas, ko pievieno pārtikai ar noteiktu tehnoloģisku mērķi – uzlabot krāsu, konsistenci, garšu, vai pagarināt derīguma termiņu. Visas ES atļautās E vielas ir izvērtētas un uzskatītas par nekaitīgām atļautajās devās, ko apstiprina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA).

Uz marķējuma E vielas norāda ar kategorijas nosaukumu (piemēram,

Avoti

Sagatavots ar AI palīdzību, pamatojoties uz publiskiem avotiem. Informācija ir pārbaudīta, taču iesakām verificēt svarīgus datus oficiālajās tīmekļa vietnēs.

Saistītie raksti